Arī politologi atzinīgi vērtē Latvijas prezidentes vizītes panākumus ASV, tomēr norāda, ka tā nav izšķiroša NATO paplašināšanās kontekstā. Jau ziņots, ka ASV vēstnieks Latvijā Džeimss Holmss presei izteicās, ka prezidentes saņemtais ASV amatpersonu atbalsts Latvijas centieniem kļūt par NATO dalībvalsti uzskatāms tikai par pamudinājumu, neuzņemoties nekādas saistības no ASV puses.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ir pāragri runāt par konkrētiem ASV lēmumiem attiecībā uz Latviju, jo ne par vienu kandidātvalsti vēl nav pieņemti nekādi konkrēti lēmumi. Nav arī zināms, kādi būs galīgie kandidātvalstīm piemērojamie kvalifikācijas standarti.

Lai uzzinātu ekspertu viedokli un vērtējumu, BNS aptaujāja politologus Žanetu Ozoliņu un Arti Pabriku. Abiem ekspertiem tika uzdots jautājums par to, kā viņi vērtē vizīti kopumā.

Žaneta Ozoliņa atzina, ka "nebūtu reāli cerēt, ka pēc vienas vizītes mums tiks atvērtas durvis uz NATO". Tomēr Ozoliņa šo vizīti vērtē kā ļoti nozīmīgu, jo tā notikusi Vašingtonā. Zināms, ka ASV nostāja NATO paplašināšanās jautājumā būs izšķiroša, tāpēc labu divpusējo attiecību izveidošana ar jauno ASV administrāciju ir ļoti svarīga.

Otrkārt, Latvija sasniegusi acīmredzamu progresu ceļā uz NATO, un to ir nepieciešams parādīt ne tikai ASV, bet visai pasaulei.

Ozoliņa izcēla prezidentes tikšanos ar politologu Zbigņevu Bžezinski - ietekmīgu ekspertu, kura viedoklī ieklausās arī ASV valdība. Bžezinskis līdz šim atbalstījis vienas Baltijas valsts uzņemšanu NATO, ar to domājot Lietuvu, tāpēc iespējams, ka pēc tikšanās ar Latvijas valsts galvu, politologs atbalstīs visu triju Baltijas valstu iekļaušanu NATO.

Viņa uzsvēra arī, ka amatpersonu paustais atbalsts ir ļoti nozīmīgs, jo ASV Senātā nevalda vienprātība par Baltijas uzņemšanu aliansē.

Uz skeptiķu viedokli, ka no šīs vizītes nekas liels nemainīsies, Ozoliņa atbildēja ar retorisku jautājumu: "Bet no kā tad mainīsies?"

Kā iemeslus labajai prezidentes uzņemšanai politoloģe minēja faktu, ka Latvijas pāreju uz demokrātiju un tirgus ekonomiku vēroja visa pasaule, un šobrīd pozitīvie rezultāti netiek apšaubīti. Latvija ir stabila valsts, un pasaulē ir novērtēts tās milzīgais progress. Sarunas ar mūsu valsti notiek citā līmenī - kā ar stabiliem partneriem.

Vēl viens iemesls ir Vīķes-Freibergas kompetence un harizmātiskā personība, kam diplomātijā un starptautiskajās attiecībās ir svarīga loma. Tagad arī mūsu prezidente ir augsta līmeņa politiķe, kuras priekšā atveras durvis, atzīmēja politoloģe.

Arī Pabriks piekrita, ka Latviju pasaulē šodien vērtē nopietnāk, novērtējot mūsu stratēģisko pozīciju. Svarīgs apstāklis ir tas, ka Buša administrācija vēl pilnībā nav noformulējusi savu ārpolitiku un jaunais prezidents šajā lauciņā sevi grib parādīt kā stingru politiķi.

Viņš prezidentes vizīti uzskata par veiksmīgu ne tikai stratēģisko iemeslu, bet arī izvēlētā laika dēļ. Šobrīd pasaulē viedoklis par NATO paplašināšanos mainās Latvijai par labu - arī Lielbritānija vairs nerunā tikai par "NATO paplašināšanos", tā vietā nākusi "eventuālā Latvijas līdzdalība NATO".

Pabriks, tāpat kā ASV vēstnieks Latvijā Džeimss Holmss, brīdina, ka nedrīkst ieslīgt pašapmierinātībā. Ir vēl pāragri priecāties, ka Latviju varētu uzņemt NATO jau 2002.gadā, kas, kā domā Pabriks, arī nenotiks, tomēr tas ir tikai laika jautājums.

Eksperts uzteica arī ASV gatavību atbalstīt Baltijas valstis, tomēr atzina, ka Latvijas uzņemšana NATO, arī ES, būs politisks, nevis militārs lēmums. Iespējams, ka ASV varētu ieņemt samierniecisku pozīciju attiecībā uz Krieviju, vai arī Amerika būs spējīga "uzcept omleti, nebaidoties sasist olu".

Latvijai lielāka uzmanība jāvelta tam, lai neiegūtu oponentus, kuru vislielākais skaits šobrīd ir tieši Eiropā, īpaši Vācija un Francija. Jāturpina diplomātiskās aktivitātes un, "neko nesabojājot", jāuztur kārtībā iekšpolitika, jo tas var negatīvi ietekmēt integrāciju ne tikai NATO, bet arī ES. "Latvijai iekšpolitika un ārpolitika iet roku rokā," uzskata politologs.

Kopumā vērtējot minēto vizīti, Ozoliņa izteica bažas, ka šobrīd ceļā uz NATO vienam gadījumam, tādam kā minētā vizīte, ir izšķiroša nozīme. Tomēr politoloģe uzskata, ka Latvijas integrācija NATO un arī ES, ir process ar daudziem posmiem un komponentiem. Arī šī vizīte ir jāskata kā viens elements visā kontekstā, un nevajagot prasīt no tās neiespējamo - no tās vēl Latvijas nākotne neizšķirsies.

Pabrika vārdiem, vērtējot prezidentes vizīti ASV: "Cīņa varbūt ir uzvarēta, bet ne karš."

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form