Prezidents Bērziņš lūgs tiesībsargājošo iestāžu atzinumus par ministru kandidātiem un premjeru  (1)

Viņa atgādināja, ka par šādu ideju prezidents esot izteicies jau iepriekš, rosinot noteikt likumos kritērijus premjerministra amata kandidātam, jo šobrīd tādi nepastāv.

Prezidents arī par loģiskāko risinājumu uzskata, ka nākamajam premjeram jābūt startējušam šajās vēlēšanās, apliecināja Krapāne. No partiju izvirzītajiem premjera amata kandidātiem 11.Saeimas vēlēšanās nepiedalījās Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) un Venstpils mērs Aivars Lembergs (LunV, ZZS premjera kandidāts).

Tomēr prezidenta ceturtdienas rītā LNT raidījumā "900 sekundes" teiktais gan strikti nenoraida bezpartejisku premjera kandidātu, kas netika izslēgts kā viens no valdības tapšanas scenārijiem.

Intervijā vaicāts, vai valdību varētu vadīt bezpartejisks premjers, prezidents Bērziņš atbildēja: "Tas ir viņu (partiju) rokās. Jūs labi saprotat, ka partijas – nepartijas… Teiksim, Zatlera Reformu partijas mūža laiks ir ļoti īss, starp to partijas pārstāvi un nepartijas tā robeža ir ļoti šaura."

Prezidents arī norādīja, ka "faktiski loģiskākais varbūt būtu, ka, protams, premjera kandidāts ir ievēlētais vai piedalījies vēlēšanās, lai redzētu to vēlētāju attieksmi." "Bet pasaulē tā prakse ir dažāda," uzreiz pēc tam uzsvēra Bērziņš.

Jau ziņots, ka šā gada jūlijā intervijā žurnālam "Ir" Bērziņš stāstīja, ka plāno iesniegt Saeimā likumdošanas iniciatīvu par prasībām, kurām būtu jāatbilst Ministru prezidenta amata kandidātam. Viņš rosināja, ka tās varētu būt līdzīgas prezidenta amata kandidātam izvirzītajām prasībām, kas nozīmētu arī tiesībsargājošo iestāžu atzinumus par personu.

Bērziņš stāstīja, ka ir lūdzis juridisko padomnieku Edgaru Pastaru komentēt situāciju, "ka mums ir daudzi juridiski neprecīzi noformulēti tukši laukumi, it sevišķi [attiecībā uz] Ministru prezidentu un ministriem." "Lūdzu pastrādāt, lai mēs varētu iesniegt likumdošanas iniciatīvu par prasībām, kādam jābūt Ministru prezidentam," intervijā sacīja Bērziņš, norādot, ka "faktiski tas jāattiecina arī uz ministriem, vismaz uz vienu daļu".

Bērziņš uzskata, ka šāds risinājums nepieciešams, "citādi ministrs parādās vienā naktī, un tad pēc tam gadu zīlē, kas viņš tāds ir". "Lai [partijas] novērtē, ko viņi taisās nominēt. Es nevaru būt ne Dievs, ne gaišreģis, es nevaru ielīst [cilvēkā] iekšā un nezinu, kas kurā uzraugošajā iestādē ir par konkrēto cilvēku," uzsver prezidents, tāpēc būšot izmaiņas likumos, "lai mēs to vienreiz noteiktu precīzi un saprotami".

Bērziņš atzīst, ka laiks šo grozījumu pieņemšanai līdz nākamās Saeimas sanākšanai būšot "par īsu", bet tas būšot pieejams un to varēs sākt apspriest. Viņš pats premjera izvēlē jebkurā gadījumā vadīsies pēc šiem kritērijiem. Vaicāts, vai viņš rosinās atkārtot tās pašas normas, kuras attiecas uz Valsts prezidentu, Bērziņš atbildēja: "Ļoti tuvu."

Ka vēstīts, jūnija sākumā savā pirmajā preses konferencē par Valsts prezidentu ievēlētais Bērziņš spītīgi izvairījās skaidri atbildēt, vai nominētu premjera amatam vairākos kriminālnoziegumos apsūdzēto Ventspils mēru, Zaļo un Zemnieku savienības premjera kandidātu Aivaru Lembergu.

Sākumā Bērziņš stāstīja, ka premjeru izvēlas "izveidotā koalīcija, kura izvirza konkrētu cilvēku, mans viņš būs tikai jānovērtē, nevis jāizvēlas". Viņš neatbildēja, vai atbalstītu Lembergu kā premjeru. "Kuru izvirzīs, to es izvērtēšu, un tad jūs varēsiet spriest par manu izvēli," sacīja Bērziņš. Viņš norādīja, ka "būs jaunas vēlēšanas, būs jaunas koalīcijas, būs jauni premjera kandidāti, tad arī runāsim".

Jau vēstīts, ka ārkārtas 11.Saeimas vēlēšanās saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem apvienība "Saskaņas centrs" ieguva 31 mandātu, Zatlera Reformu partija - 22, "Vienotība" - 20, Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK - 14, bet Zaļo un zemnieku savienība - 13 deputātu vietas.

Aktīvas sarunas par koalīcijas veidošanu uzsāka ZRP un "Vienotība", kas veido topošās koalīcijas kodolu. Savukārt par trešo iespējamo partneri - VL-TB/LNNK vai SC - partijas jau otro nedēļu nevieš skaidrību. Ar ZZS nevēlas sadarboties ZRP, uzskatot "zaļzemniekus" par "oligarhu partiju".

Lai gan visu četru lielāko parlamentā ievēlēto spēku līderi uzsver nepieciešamību saliedēt sabiedrību, taču par iespēju šim mērķim veidot visu četru partiju kopīgu tā dēvēto "varavīksnes valdību" izsakās atturīgi.

Šonedēļ notiek partiju konsultācijas ar prezidentu, taču par premjera amata kandidātiem un ministriem prezidents ar partijām vēl neesot runājis.