Foto: Valsts prezidenta kanceleja

Pieļaujot iespēju, ka salīdzinoši maznozīmīga organizācija var ierosināt Satversmes grozījumus un panākt referendumu par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, "mēs visi nebijām uzdevumu augstumos", pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" atzina Valsts prezidents Andris Bērziņš.

"Mēs visi nebijām uzdevumu augstumos. Mēs esam daudzas lietas tikai runājuši, bet neesam neko darījuši," sacīja prezidents, jautāts, vai pārmetumus nebūtu pelnījušas valsts drošības iestādes, kas savlaicīgi nenovērtēja šīs aktivitātes un nenoskaidroja patiesos to organizētājus, kas, pēc Drošības policijas priekšnieka Jāņa Reinikā svētdien raidījumam "De Facto" teiktā, slēpjas aiz tautas nobalsošanas iniciatoriem - Vladimira Lindermana vadītās sabiedriskās organizācijas "Dzimtā valoda".

Reiniks svētdien raidījumā "De Facto" atzina, ka Lindermans un Jevgēņijs Osipovs ir "tikai izpildītāji" un "reālie vadītāji ir sabiedrībai mazpazīstami cilvēki". Viens no tiem esot Aleksandrs Gapoņenko, kuram esot cieša saikne ar "mūsu politisko opozīciju, kuru šobrīd veido "Saskaņas centrs" un PCTVL", sacīja Reiniks. Drošības policijas šefs arī atzina, ka DP neizslēdz - nauda parakstu vākšanas un pirmsreferenduma kampaņai varētu būt nākusi "caur [Krievijas] vēstniecību Rīgā" un "šo procesu jāuztver kā Krievijas tautiešu politikas sastāvdaļu". "Krievijas tautiešu politika ir instruments Krievijas ārpolitisko interešu realizēšanai," sacīja Reiniks. "Aizdomas mums ir, bet detalizēti par to mēs runāsim pēc 31.marta", kad biedrībai "Dzimtā valoda" jāiesniedz ikgadējais finanšu pārskats. "Tad mums noteikti radīsies jautājumi," sacīja Reiniks.

DP šefs arī uzsvēra, ka biedrības ziedojumos būtu jāuzskaita informatīvais atbalsts, ko kampaņai sniedza krievu valodā rakstošie mediji un televīzijas. Viņš norādīja, ka pēc ekspertu aplēsēm, sniegtais informatīvais atbalsts varētu pārsniegt 100 000 latu, taču, kamēr nav noteikta kārtība, kādā finansē un īsteno pirmsrefereduma kampaņas, drošības iestādes nevar to pārbaudīt.

Komentējot šos izteikumus, Valsts prezidents pirmdien LTV norādīja, ka visām drošības iestādēm kopumā būt jābūt aktīvākām, un "ja viņiem liekas, ka viņi nevar savus pienākumus veikt, ja ir likumdošanā robi", tad par to jādiskutē un šie jautājumi jārisina. "Mums tā nostāja ir vēsturiski iegājusies tāda, kas ir nepieņemama. Mums ir nodefinēti ienaidnieki, un aiz tā mēs neredzam konkrētos darītājus," sacīja prezidents.

Bērziņš atzina, ka pirmsrefereduma aģitācijas regulējuma neesamība ir "liels likumdošanas robs". "Jāieliek normāli, saprotami juridiski pamati visiem, lai visi saprastu, ko var, ko nevar. Tas jādara ir nekavējoši," uzsvēra prezidents, norādot, ka citām valstīm, tostarp Igaunijai, jau sen ir "normāls, mūsdienīgs" regulējums ne tikai šajos, bet arī citos valsts pārvaldes jautājumos.

Prezidents uzskata, ka vēlētāju aktivitāte referendumā "ļoti objektīvi atspoguļo reālo situāciju" un kopumā tautas nobalsošanā "nebija izteiktu pārsteigumu". Arī Latgalē, kur vairāk nekā puse vēlētāju, kas piedalījās referendumā, nobalsoja par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, Bērziņa ieskatā, kopumā "situācija ir ļoti normāla", jo "Latgale nav viendabīga". Viņš norādīja, ka, uzturēdamies vairākās vizītēs Latgalē, "nekur nejutu, ka valoda būtu šķērslis kaut ko darīt". Vienlaikus viņš atzina, ka Latgalē "dzīve ir samilzusi vairāk kā citur" un "cilvēki meklē risinājumus", tāpēc "jārīkojas praktiski un cilvēcīgi", norādot, ka tas ir iemesls, kāpēc "mēs mēģinām aktivizēt šo Latgales programmu".

Ļoti pozitīvi referenduma kontekstā, Bērziņa ieskatā, vērtējams tas, ka "ja vajag, tad aktivitāte ir ļoti augsta". "Mums jāprot šo pacēlumu izmantot pozitīvi," sacīja Bērziņš.

Komentējot Krievijas izplatītos paziņojumus par valodu referenduma rezultātiem, kuros norādīts, ka tie nav objektīvi, jo 300 000 Latvijas nepilsoņu bija liegts balsošanā piedalīties, Bērziņš uzsvēra, ka "šis nepilsoņu jautājums tiek stādīts nepareizi". Viņš atgādināja, ka, pirmkārt, daļa no nepilsoņiem vēl nemaz nav sasnieguši pilngadību un tāpat nebūtu varējuši balsot, turklāt "visiem ir iespēja kļūt par pilsoņiem". "Acīmredzot likumdošana ir par daudz labvēlīga nepilsoņiem," sacīja Bērziņš, vienlaikus norādot, ka saistībā ar naturalizāciju "ir jautājumi, kur būtu loģiski jāpastrādā, lai noņemtu jautājumu kā tādu".

Jau ziņots, ka saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem sestdien notikušajā valodas referendumā par oficiālā statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 24,88% vēlētāju, bet pret – 74,8%, tādejādi pārliecinoši noraidot šo ierosinājumu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

CVK apkopotie dati liecina, ka par valsts valodas statusu krievu valodai nobalsots 273 347 jeb 24,91% no līdz šim saskaitītajiem biļeteniem, bet pret – 821 722 jeb 74,77%. Savukārt 3524 biļeteni jeb 0,32% bija nederīgi.

Kopā tautas nobalsošanā piedalījās 1 098 593 jeb 70,73% balsstiesīgo.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!