Sākotnēji izmeklēšanu šajā lietā veica VID finansu izziņas departaments, bet no 1995.gada 6.februāra lietu izmeklēšanā pārņēma Valsts ieņēmumu lietu prokuratūra.
1995.gada 6.februārī prokuratūra ir informējusi G.Boboviča advokātu A.Laiviņu par to, ka G.Bobovičs tiek turēts aizdomās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un izskaidrojusi viņam Boboviča tiesības iepazīties ar veikto pārbaužu aktiem ( šī rakstveida informācija ir izsniegta A.Laiviņam pret parakstu), advokātam vienlaikus apņemoties iepazīstināt ar šo informāciju savu aizstāvamo.
22. februārī prokuratūra izsniegusi A.Laiviņam pret parakstu 1994.gada 8.decembra revīzijas SIA BRIH aktu ar pielikumiem uz 162 lapām.
Pēc šo materiālu nodošanas A.Laiviņam prokuratūra saņēmusi ar 12., 13. un 16.maiju datētus aizdomās turētā G.Boboviča nopratināšanas protokolus, kurus apliecinājis Telavivas ( Izraēlā) notārs, parakstījuši G.Bobovičs un A.Laiviņš.
3.jūlijā ir pieņemts lēmums par G.Boboviča saukšanu pie kriminālatbildības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ar kuru iepazīstināts advokāts A.Laiviņš, kurš rakstiski apņēmies ar šo dokumentu iepazīstināt G.Bobovču.
12. jūlijā pieņemts lēmums par drošības līdzekļa pielietošanu pret G.Boboviču un viņa izsludināšanu meklēšanā.
1996.gada 15.oktobrī LR ģenerālprokurors ir nosūtījis Zviedrijas Tieslietu ministrijai tiesiskās palīdzības lūgumu par G.Boboviča aizturēšanu un izdošanu Latvijai
1997.gada 9.jūnijā Zviedrijas prokuratūra iepazīstinājusi G.Boboviču ar izdošanas lūgumu, izsniegusi viņam lūgumam pievienoto dokumentu kopijas, t.sk. lēmumu par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības un nopratinājusi viņu. Nopratināšanas laikā G.Bobovičs apgalvoja, ka pret viņu celtie apvainojumi ir nepatiesi.
1997. gada 3.septembrī Zviedrijas ģenerālprokuratūra, apstiprinot tiesiskās palīdzības lūguma saņemšanu, pieprasījusi G.Boboviča lietā papildus materiālus ( šī vēstule saņemta 10.oktobrī), kurus Latvijas prokuratūra 7. novembrī nosūtījusi Zviedrijas kompetentām iestādēm.
1998.gada 6.janvārī no Zviedrijas vēlreiz pieprasīti papildus materiāli, kurus Latvijas prokuratūra nosūtījusi jau 7.janvārī.
1998.gada 27.martā Zviedrijas Augstākajā Tiesā tika izskatīts Latvijas tiesiskās palīdzības lūgums par G.Boboviča izdošanu un 4.maijā Zviedrijas Augstākā Tiesa pieņēmusi nolēmumu, ka Boboviča izdošanai šķēršļi nepastāv.
17.jūnijā Zviedrijas valdība konstatēja, ka “trūkst priekšnoteikumu G.Boboviča izdošanai, jo ir maz ticams, ka viņš uzturas Zviedrijā”. No lietas materiāliem izriet, ka Bobovičs, neraugoties uz neizceļošanas orderi, pametis Zviedriju jau pirms Zviedrijas Augstākās Tiesas sēdes par viņa izdošanu Latvijai un uzturējies Izraēlā, no kurienes arī vairāku gadu garumā LR prokuratūrā tika saņemti vairāki viņa iesniegumi un sūdzības, uz kuriem sniegtas atbildes.
2002.gada 25.janvārī Latvijas Interpols, atsaucoties uz Interpola Zviedrijas nacionālā biroja vēstuli, informējis Latvijas prokuratūru par to, ka 2002.gada 23.janvārī G.Bobovičs Stokholmā aizturēts un, pamatojoties uz Latvijas Ģenerālprokuratūras lūgumu par Boboviča apcietināšanu un izdošanu, ticis arestēts. Turpmāko pārbaužu rezultātā noskaidrots, ka 2002. gada 18. janvārī G.Bobovičs ir saņēmis Zviedrijas pilsonību un saskaņā ar šīs valsts likumdošanu nav iespējama Zviedrijas pilsoņa izdošana valstij, kas nav ES dalībvalsts.
Tādējādi Latvijas Ģenerālprokuratūra ir izmantojusi visus likumā paredzētos līdzekļus, lai līdz noilguma iestāšanās brīdim G.Bobovičam uzrādītu apsūdzību, ko 1997. gada 9. jūnijā arī izdarījusi Zviedrijas Ģenerālprokuratūra.
Par celtās apsūdzības būtību G.Bobovičs jau bija informēts ar sava advokāta starpniecību daudz agrāk, kā arī sniedzis par to savas liecības 1995. gada 12. – 16. maijā. Tāpēc Boboviča apgalvojumi, ka par viņam izvirzītajām apsūdzībām Latvijā viņam nekas nav zināms, ir pilnīgi nepamatoti.
Kas attiecas uz G.Boboviča apgalvojumiem, ka no viņa vairāku gadu garumā pieprasīts kukulis 10 000 līdz 150 000 ASV dolāru apmērā, prokuratūra uzskata, ka Bobovičam, ja viņš to vēl nav izdarījis, griežoties KNAB, ir jānorāda tās personas, kuras šo pieprasījumu izteikušas, un fakti, kas to apstiprina, lai KNAB būtu iespējams veikt likumā paredzētos pasākumus, vai arī jāpārtrauc nepatiesas informācijas izplatīšana. Bobovičam būtu arī jāpaskaidro, kāpēc viņš vairāku gadu garumā nav vērsies tiesībsargājošajās iestādēs, ja viņa tagad publiski izplatītā informācija par kukuļa pieprasīšanu ir patiesa. Prokuratūra ir ieinteresēta patiesības noskaidrošanā, tā viennozīmīgi atbalsta un atbalstīs KNAB likumā noteiktās darbības, kas vērstas uz iespējamu noziegumu atklāšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
