Vietējās memoriālās grupas vadītājs Rostislavs Kandaurovs sestdien aģentūrai BNS sacīja, ka 1938.gada 3.februārī Butovā tika nošauti 130 latvieši.
Vēl divas masveida nošaušanas notika 1938.gada 17.februārī, kad tika nošauti 505 cilvēki, un 28.februārī - 562 cilvēki. Šajās dienās, kā arī citās 1938.gada februāra dienās tika nošautas lielas latviešu grupas. Kopumā februārī pirms 63 gadiem tika nošauti vairāk nekā 260 latvieši.
No 1937.gada oktobra līdz 1938.gada oktobrim Butovas poligonā tika nošauti 20 750 cilvēki, tai skaitā aptuveni septiņi procenti latviešu, informēja mocekļu saraksta sastādītāji.
Butovā nošautas 66 dažādu tautību sievietes, tai skaitā 20 procenti - latvietes. Patlaban izdošanai tiek gatavots Butovas mocekļu saraksta piektais sējums , kas droši vien tiks papildināts ar jauniem nošauto latviešu uzvārdiem.
Lielākā daļa latviešu Butovā tika nošauti tikai tautības dēļ - 1937.gada 3.decebrī Staļins parakstīja slepeno direktīvu, ar kuru nošaušanai tika nolemts tūkstošiem latviešu Padomju Savienībā.
Netālu no Butovas atrodas vēl viens poligons - "Kommunarka" - kur arī trīsdesmitajos gados notika masveida nošaušanas un kur kopā ar citu tautību pārstāvjiem tika nošauti arī latvieši, lietuvieši un igauņi.
Pagājušā gada beigās tika izdots krājuma "Nošauto saraksti - Kommunarka 1937.-1941.gads" pirmais sējums.
Poligons "Kommunarka" tikai nesen tika atvērts apmeklētājiem, jo ilgu laiku tas bija Krievijas specdienestu pārziņā.
1938.gada 3.februārī Butovā tika nošauti gandrīz visi Maskavas latviešu teātrī "Skatuve" strādājušie latvieši.
1937.gadā teātris "Skatuve" kopā ar citām latviešu organizācijām PSRS tika slēgts. 1937.gada beigās un 1938.gada sākumā gandrīz visi teātra darbinieki, sākot ar režisoriem un aktieriem un beidzot ar skatuves darbiniekiem un garderobistiem, tika arestēti un 1938.gada 3.februārī - nošauti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
