Puntulis pieļauj mazināt politisko pārstāvniecību SEPLP  (10)

Pašlaik Saeimas apakškomisija diskutē par politiķu priekšlikumu veidot padomi piecu cilvēku sastāvā, no kuriem trīs tiktu virzīti no Saeimas. "Esmu gatavs rosinājumam par politiskās pārstāvniecības samazināšanu no trīs cilvēkiem uz diviem, izskatot modeli, kurā darbotos divi Saeimas, divi nevalstisko organizāciju un viens Valsts prezidenta virzīts pārstāvis," par ministra pausto aģentūru LETA informēja ministra padomniece Inga Vasiļjeva.

Komisijas sēdē piedalījās arī Eiropas raidorganizāciju apvienības (EBU) ģenerāldirektors Noels Kurens, ar kuri tikties bija aicināti VSIA "Latvijas Televīzija", VSIA "Latvijas Radio", Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, ministriju, Pārresoru koordinācijas centra un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Vasiļjeva stāstīja, ka Saeimas komisijā diskusijas laikā tika vēlreiz akcentēta mediju pārvaldības modeļu nozīme. Savukārt Kurens iepazīstināja ar dažādām pieredzēm - gan ar politisko pārstāvniecību, gan bez tās.

Puntulim un Kurenam notika arī atsevišķa tikšanās, kuras laikā pārrunāti jautājumi par mediju neatkarību, tostarp, sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību, kā arī topošo sabiedrisko mediju likumu, sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus un stabila finansējuma nepieciešamību sabiedrisko mediju darbības nodrošināšanai.

"Sarunas laikā uzsvēru KM konsekvento iestāšanos par nepieciešamību stiprināt sabiedriskos medijus - gan finansiāli, gan arī pārvaldības ziņā. Sabiedrisko mediju finansējums ir garantija redakcionālajai neatkarībai. Valdība budžeta sarunās ir iezīmējusi 5,5 miljonus eiro 2020.gadam, lai sabiedriskie mediji uzsāktu iziešanu no reklāmas tirgus," stāstīja Puntulis.

Ministrs akcentējis arī to, ka KM ir konsekventi iestājusies par nepieciešamību nodrošināt sabiedrisko mediju finansējuma neatkarību ikgadējiem budžeta pieprasījumiem. Tikšanās laikā pārrunāta arī Sabiedrisko mediju likumprojekta izstrāde par finansējuma palielināšanas kārtību un iespējamo sasaisti ar iekšzemes kopproduktu, stāstīja Vasiļjeva.

Viņa teica, ka EBU ģenerāldirektors sarunas laikā apliecinājis, ka ir iepazinies ar Latvijā izstrādāto Sabiedrisko mediju pārvaldības likumprojektu un atbalsta tā virzību.

Kā vēstīts, 5.jūlijā Saeimas Mediju politikas apakškomisija spriekšsēdētāja Vita Anda Tērauda (AP) aģentūrai LETA pastāstīja, ka pašlaik vēl nav panākta vienošanās par to, kā iecelt SEPLP. Par šo jautājumu plānots spriest arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un nav izslēgta iespēja, ka varētu tikt piedāvāts arī vēl kāds cits variants padomes iecelšanai, pauda politiķe.

Toreiz izskanēja, ka vēl nepastāvošās, bet nākotnē iecerētās SEPLP iecelšanai sagatavoti divi varianti. Viens no tiem paredz, ka SEPLP būtu trīs locekļi, kurus pa vienam izvirzītu Valsts prezidents, NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome un Saeima.

Otrs variants paredz, ka SEPLP būtu pieci locekļi, kurus izvirzītu un apstiprinātu Saeima līdzīgi kā pašlaik Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.