Aptuveni pusei jauniesaucamo, kurus atzīst par dienestam nederīgiem, ir psiholoģiskas vai psihiskas problēmas. To BNS uzzināja Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē, kurā par iesaukšanu militārajā dienestā deputātus informēja militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs Juris Mačs.
Macš sacīja, ka visbiežāk sastopamais pamatojums, kāpēc cilvēks tiek atzīts par dienestam nederīgu, ir psiholoģiskā neatbilstība dienestam armijā. "Tas nenozīmē, ka cilvēki ir smagi garīgi slimi vai bīstami sabiedrībai. Viņi vienkārši neatbilst tām prasībām, kas nepieciešamas, lai dienētu armijā," teica Mačs.

Viņš arī norādīja, ka ar psiholoģisko nesagatavotību tieši ir arī saistīts zemais izglītības līmenis jauniesaucamo vidū. Mazāk par 40% jauniesaucamo ir pabeigta vidējā izglītība, bet lielam skaitam nav pat pabeigtas pamatizglītības.

Komisijas deputāts Pēteris Tabūns norādīja, ka liela daļa jauniesaucamo savas izglītības dēļ ir "tumsoņi". Savukārt deputāts Aivars Tiesnesis pašreizējo Latvijas armiju nosauca par "aunu baru" un ierosināja izveidot profesionālu armiju.

Tā kā noteikta latviešu valodas zināšanu līmeņa nepieciešamība cittautiešiem tiek prasīta tikai vidusskolās, tad smagas ir arī valodas problēmas. Aptuveni 20 - 25% no jauniesaucamajiem ir jāmācās valodas kursos, lai tie spētu dienēt.

Centra vadītājs arī informēja deputātus, ka likuma nepilnības ļauj daudziem izvairīties no dienesta armijā. Piemēram, jaunietis var izvairīties no iesaukšanas armijā, ja viņš studē, dodas strādāt uz ārzemēm, kā arī nopērk ārsta izziņu par neatbilstību militārajam dienestam. Viņš arī sacīja, ka ir sarežģīti un principā neiespējami saukt pie atbildības tos, kas izvairās no dienesta. Policijai nepietiek resursu un vēlēšanās meklēt tos, kuri ļaunprātīgi izvairās no dienesta. Savukārt gadījumos, kad lieta nonāk līdz tiesai, tiek uzlikts neliels naudas sods vai nosacīts sods, sacīja Mačs.

Mačs arī norādīja, ka gadījumā, ja par izvairīšanos no dienesta tiesa personai uzliek nosacītu sodu, tas atbilstoši likumam par obligāto militāro dienestu liedz viņu iesaukt armijā. Pašreizējā likuma redakcija paredz, ka militārajā dienestā nav iesaucamas personas, kuras iepriekš sodītas.

Mačs komisijas deputātus arī informēja, ka sagatavots likumprojekts par alternatīvo militāro dienestu, kas ļaus tiem, kas savas reliģiskās vai kādas citas pārliecības dēļ nevēlas dienēt armijā, iziet militāro sagatavošanu vai militāro apmācību.

Saskaņā ar izmaiņām obligātā militārā dienesta likumā jauniešus, kuri pakļaujami militārajam dienestam, sāks reģistrēt nevis no 18 gadiem, bet gan no 16. Saskaņā ar likumu obligātajam militārajam dienestam pakļauti Latvijas pilsoņi no 18 - 27 gadiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit