Foto: AFI

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien nolēma Radio un televīzijas likuma grozījumos tomēr iekļaut normu, kas ļaus valdībai, ja tā kādā valsts teritorijas daļā konstatēs draudus valsts valodas lietošanai vai secinās, ka valodas izplatība ir būtiski ierobežota, lemt par pasākumiem valsts valodas lietošanas veicināšanai attiecīgajā valsts teritorijas daļā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kā ziņots, Tautas saskaņas partija un politisko organizāciju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" iebilda pret likumā iebalsoto normu, kas paredzēja Ministru kabinetam (ML) deleģēt tiesības paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz raidījumu valodu, ja ir apdraudēta valsts valodas lietošana vai tās izplatīšana raidorganizācijas darbības teritorijā. Abas politiskās organizācijas par šo normu iebildumus izteica Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freiberga, kura likuma grozījumus neizsludināja un atdeva otrreizējai caurskatīšanai Saeimā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien atbalstīja partijas "Jaunais laiks" (JL) deputāta Edgara Jaunupa sagatavoto priekšlikuma redakciju. Politiķis atzina, ka viņa priekšlikums būtībā nemaina jau reiz Saeimas atbalstīto ideju deleģēt valdībai tiesības izdot noteikumus, lai gadījumos, kad MK konstatē draudus valsts valodas lietošanai noteiktā raidorganizācijas darbības teritorijā, paredzētu kārtību, kā būtu veicami un īstenojami pasākumi valsts valodas saglabāšanai un lietošanas veicināšanai.

Komisijas deputāte Anta Rugāte (TP) interesējās, kā valdība konstatēs, ka valsts valodas lietošana vai izplatība ir būtiski ierobežota, kā arī, kas tie būs par pasākumiem valsts valodas veicināšanai.

Uz to Jaunups atbildēja, ka galvenais Saeimas uzdevums esot likumā deleģēt MK tiesības izdot šādus noteikumus, bet tas, kā likuma ievērošana tiks īstenota, jau būšot valdības kompetencē un ar šo jautājumu nodarbosies profesionāļi.

Pēc politiķa domām, viens no valsts valodas lietošanu veicinošiem pasākumiem varētu būt papildu finansējuma piešķiršana raidorganizācijām, kuru apraides teritorijā ir konstatēts valsts valodas lietošanas apdraudējums.

Komisijas deputāts Vladimirs Buzajevs (PCTVL) pauda viedokli, ka šis priekšlikums ir pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumu, kas aizliedz ierobežot kādas valodas lietošanu raidorganizācijās. Savukārt Saeimas Juridiskā biroja pārstāve uzsvēra, ka šo grozījumu mērķis nav ierobežot kādas valodas lietošanu radio un televīzijā, bet gan vecināt valsts valodas lietošanu. Arī Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) un Tieslietu ministrijas pārstāvji atbalstīja Jaunupa piedāvāto grozījumu redakciju.

Savukārt komisijas atbalstu neguva TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Māra Grīnblata priekšlikums deleģēt valdībai tiesības izdot noteikumus attiecībā uz raidījumu valodu, ja NRTP ir konstatējusi valsts valodas lietošanas apdraudējumu vai tās izplatības vai lietošanas ierobežotību noteiktā raidorganizāciju darbības teritorijā.

Kā norādīja Jaunups, NRTP nav ne cilvēku resursu, ne finansējuma, lai konstatētus šādus gadījumus. Turklāt tas neesot padomes kompetencē.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form