Šī gada pirmajos septiņos mēnešos par bezdarbniekiem ir kļuvuši 13 mācītāji, jo Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca nespēj saviem garīdzniekiem samaksāt solītās algas, svētdienas vakarā vēsta LTV raidījums "de facto".

Nespējas izmaksāt algas cēlonis meklējams garīdznieku atalgojuma un sociālā nodrošinājuma sistēmā, kam daļa draudžu nodevušas savu īpašumu, īsti savas funkcijas vairs nespēj veikt un maksāt mācītājiem apsolītās algas. Piemēram, mācītājs Juris Morics kalpoja trīs draudzēs Zemgalē. Šovasar viņš nolēma kļūt par bezdarbnieku, jo viņa ģimene ar sievu bezdarbnieci un bērniem - diviem studentiem un vienu skolnieku nespēj iztikt ar 250 latiem. Tagad viņš kalpo bez maksas un meklē citu darbu.

"de facto" atgādina, ka jau martā izskanēja bažas par luterāņu baznīcas tuvumu bankrotam. Taču tad situāciju izdevās izglābt. Proti, baznīca par 2,6 miljoniem latu pārdeva ēku Doma laukumā 1, kur atradās gan Lutera akadēmija, gan arhibīskapa Jāņa Vanaga darba kabinets. Pircējs ir kāds janvārī dibināts uzņēmums "Investment and Trade Consulting", kurš savu oficiālo adresi norādījis namu Doma laukumā. Pircējus gan raidījumam nav izdevies sastapt un arī baznīca viņu vārdu neatklāja.

Ieplūdušie 2,6 miljoni latu ļāva izpirkt februārī ieķīlāto namu Elizabetes ielā 4 un sākt atmaksāt Misūri sinodei kredītu triju miljonu latu apmērā. Baznīcas pārstāvis Ivars Kupcis skaidro, ka baznīca šobrīd atgūstas, un situācija stabilizējas. Arī budžeta deficīta samazinājums šogad ir trīs mazāks kā pērn.

Tiesa, visas problēmas nav atrisinātas. Rīgas mācītāji baznīcas vadībai vēstulē norādījuši, ka "baznīcas vadības un pārvaldes institūcijas ar katru dienu vairāk zaudē draudžu un mācītāju uzticību, pieaug neapmierinātība ar patreizējo finansu saimniecisko politiku un amatpersonām, kas to pārstāv." Vēstulē paustas bažas, ka "šī situācija, kurā arvien dziļāk LELB iestieg, jo dienas, jo vairāk sāk negatīvi ietekmēt draudžu darbu, samazina Baznīcas labo slavu sabiedrībā, kā arī kļūst par šķērsli un apgrūtinājumu jaunu draudzes locekļu piesaistei."

Vairāku priekšlikumu vidū, kas izskanējuši no neapmierināto puses, ir arī aicinājums arhibīskapa pilnvaras noteikt uz sešiem gadiem, nevis uz mūžu, kā tas ir tagad.

"de facto" atgādina, ka jau agrāk baznīcā izskanējuši pārmetumi Vanagam gan pārlieku izšķērdību baznīcas apsaimniekošanā, gan tuvināšanās ar katoļu baznīcu dēļ.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!