Raidījums: 'Maskavas namā' konferencē spriež par 'pareizo vēsturi'
Foto: Shutterstock

Šonedēļ Rīgā, Maskavas namā, notikusi konferencē, kurā spriests par "pareizo vēsturi", proti, kā pareizi jāskatās uz Padomju savienības uzvaru Otrajā pasaules karā, jānosoda nacisma slavinātāji un jāvērtē Baltijas valstu loma kara noziegumos, svētdien vēstī TV3 raidījums Nekā Personīga.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Raidījums norāda, ka kā eksperts konferencē piedalījies arī "Krievu kultūras dienu" rīkotājs un Žurnālistu savienības līderis, taču konferences norisi raidījumam aizliegts filmēt.
Tāpat raidījums atklāj, ka top koncepcija "Krievu skola ārvalstīs", kas paredz citu valstu jauniešiem mācīt Krievijai draudzīgu vēsturi.

Konferencē starp delegātiem bijuši līdzīgi domājoši vēsturnieki un pētnieki. Daži no Igaunijas, Lietuvas, Izraēlas un Baltkrievijas, taču visvairāk dalībnieku bijis no Krievijas – mācībspēki no augstskolām un eksperti.

Žurnālists un vēsturnieks no Igaunijas Iļja Ņikiforovs raidījums sacījis, ka stāstījis par avīzēm, kas iznāca Igaunijā igauņu un krievu valodā triju gadu laikā – no 1941. gada līdz 1944. gadam.

Vēsturnieks Ēriks Žagars sacījis. Ka konferencē neesot nekā slēpjama. "Te pat būtu svarīgi pateikt… Tikko atskanēja referāts, kurā pateica, kādi arhīvi atrodami Maskavas bijušajā slepenajā arhīvā sevišķi par to, ko dabūja 1944. un 1945. gadā gadā izvest no Vācijas," skaidrojis vēsturnieks.

Vēstures zinātņu doktors no Krievijas Boriss Kovaļovs raidījumam norādījis, ka viņa izklāsta temats bijis veltīts "Krievijas pareizticīgās baznīcas traģēdijai 2.pasaules kara laikā starp nacismu un staļinismu".

Krievu kustību aktīvists Vladimirs Sokolovs atklājis, ka pēc konferences tiks izdota grāmata ar referātiem, kuru izdos Viktora Guščina vadītais Baltijas institūts. Jautāts par finansējumu, Sokolovs raidījumam sacīja, ka par to neko nezinot.

Vēl konferenci apmeklējis vēsturnieks no Krievijas Vladimirs Barišņikovs, kurš īpaši specializējies nacistu atbalstītāju meklēšanā. Somijā viņš ticies ar šīs valsts galveno antifašistu Johanu Bekmanu, kurš vairākkārt braucis atbalstīt kolēģus antifašistus uz Rīgu 16. martā, atklāj "Nekā Personīga".

Konferencē piedalījušies arī delegāti no Latvijas. Starp viņiem bijis Žurnālistu savienības vadītājs Juris Paiders, kurš rakstījis grāmatas kopā ar partijas "Saskaņa" līderi Jāni Urbanoviču un Igoru Jurgenu. Tāpat piedalījies arī Vlads Bogovs, kurš Rīgā organizē "Krievu kultūras dienas". Viņa vadītajam "Kultūras attīstības fondam" piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Viņš gan savu dalību un klātbūtni konferencē raidījumam komentēt atteicies.

"Nekā Personīga" informē, ka vēl novembrī Maskavā norisinājies Krievijas tautiešu 5. kongress, uz kuru ieradies arī Guščins ar domu biedriem. Viņš intervijās Krievijas televīzijām mudinājis aktīvi rīkoties, lai cīnītos pret vēstures pārrakstītājiem, jo Baltijā un Latvijā tiekot radīti mīti par PSRS okupāciju. Kā arī sacījis, ka Latvijā atdzimst nacisms, atklāj raidījums.

Vēsturnieku salidojumu Rīgā palīdzējusi rīkot Maskavas pilsētas vadība un Krievijā strādājošais "Gorčakova vārdā nosauktais publiskās diplomatijas atbalsta fonds". Fonds ir viena no organizācijām, kas dod Krievijas budžeta naudu tautiešu politikas īstenotājiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form