Foto: AFP/Scanpix
Ģenerālprokuratūra izdevies savākt pierādījumus par līdz šim nebijuši plašu sutenerismā iesaistīto personu tīklu – ieskaitot taksistus, pirtniekus, apsargus un reklāmas izvietotājus, svētdien ziņo raidījums "de facto".

"Tas ir bijis ļoti ilgstošs un skrupulozs operatīvais darbs, jo šīs noziegums ir pietiekami latents un tā organizētāji cenšas ar savām rokām nedarīt neko," intervijā skaidro Ģenerālprokuratūras Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Aivars Bergmanis. "Tomēr šoreiz ir izdevies identificēt arī suteneru grupas galvenos organizatorus."

Apsūdzība izvirzīta iespējams suteneru grupas galvenajam organizatoram Oļegam Stolovičam – viņš ir izsludināts meklēšanā un visticamāk slēpjas Krievijā. Visai viņa un viņa šķirtās sievas, dēla un sievasmātes mantai uzlikts arests. Laikā no 2000.gada līdz 2009.gada beigām Stolovičs darbojies organizētā grupā, iedzīvošanās nolūkā izmantoja personas, kuras nodarbojas ar prostitūciju un noziedzīgi ieguvis finanšu līdzekļus – no 2000.līdz 2005.gadam 54 600 Ls, 2006.gadā – 72 800 Ls, 2007.gadā – 145 600 Ls, 2008.gadā – 145 600 Ls, bet 2009.gadā 26 250 Ls.

Stoloviča grupa darbojusies jau kopš 2000.gada gan Rīgā, gan Jūrmalā. Starp 15 apsūdzētajām personām ir ne tikai suteneri, bet arī reklāmas organizētāji, viesnīcu apsargi, taksisti, pirtnieki un pat bijušie policisti.

Bergmanis atzīst, ka viena bijušā policista uzdevums bijis sniegt informāciju par policijas aktivitātēm prostitūcijas apkarošanā, policijas reidiem, kā arī sniegt informāciju par citām konkurējošām suteneru grupām – par to viņš saņēmis ikmēneša maksu vairāku gadu garumā. Otrs bijušais policists vienā no bordeļiem piestrādājis kā šoferis.

Lai gan sniegt prostitūcijas pakalpojumus Latvijā nav aizliegts, to nedrīkst darīt organizētās grupās, kurās iesaistās suteneri un citi starpnieki, kā arī prostitūcija ir aizliegta ārpus prostitūtu dzīves vai īres vietas, piemēram, viesnīcās. Tomēr tieši viesnīcās bieži vien prostitūtas strādā visaktīvāk un tāpēc viesnīcu apsargi uz prostitūtu rēķina mēģina nopelnīt.

"Ja persona, kas nodarbojās ar prostitūciju no klienta viesnīcā saņem apmēram 80 lati stundā, iespējams dažreiz vairāk, tad naudas sadalījums ir tāds – bordelis un prostitūta saņem 40 latus, kur sadalījums ir 20 lati suteneram jeb bordelim un 20 lati personai, kas sniedz seksuālos pakalpojumus, bet viss pārējais paliek šim te cilvēkam, kas ir piegādājis šo klientu – viesnīcās apsargam vai taksistam. Tātad 40 no 80 latiem paliek viesnīcas apsargam," skaidro prokurors Aivars Bergmanis.

Kā neoficiālā sarunā ar "de facto" atzina pašas prostitūtas, vairākās viesnīcās galvenie maksas pieprasītāji esot tieši viesnīcu apsargi. Ņemot vērā to, ka diennaktī viņi šādā veidā nopelna vairākus tūkstošus, prostitūtas izsaka aizdomas, ka šādas lietas nenotiekot bez viesnīcas vadības ziņas, ar kuru apsargi daloties savos ienākumos.

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) 3.nodaļas, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecības un sutenerisma apkarošanu, priekšnieks Artūrs Vaišļa atzīst – lai arī policija apguvusi jaunas metodes cīņai ar sutenerismu, arī suteneri, starp kuriem ir bijušās prostitūtas, savu rūpalu ir modernizējuši.

Prostitūtas, kas strādājušas ārzemēs, izpratušas, kā veiksmīgāk veidot eskorta aģentūru biznesu un, atgriežoties Latvijā, veido tādas aģentūras. Vaišļa skaidro, ka sākotnēji galvenais uzdevums ir bijis novērst vardarbību un cilvēku tirdzniecību prostitūcijā, kā arī nepilngadīgo iesaistīšanu, bet šobrīd policija jau gājusi soli tālāk - "tagad mēs darbojamies, lai izjauktu tās organizētās struktūras, nodrošinātu iespējamo konfiskāciju, tajā skaitā arī naudas atmazgāšanu". Vaišļa atzīst, ka "grupējumi, protams, ir – viņi mācās no tiesu prakses, viņi uzmanīgi seko visam notikušajam, viņus konsultē ļoti labi juristi."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!