Raidījums: Uz ģenerālprokurora amatu varētu kandidēt arī Lemberga krimināllietas prokurors Juriss  (32)

Kā ziņots, šī gada vidū ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram beidzas otrais pilnvaru termiņš amatā, tāpēc saskaņā ar likumu būs jāmeklē jauns ģenerālprokurors. Visticamāk, šis process notiks pēc jaunas kārtības, jo Saeima šonedēļ otrajā lasījumā atbalstīja attiecīgos grozījumus Prokuratūras likumā. Līdz šim ģenerālprokurora amata kandidātu Saeimas balsojumam virzīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs viens pats, bet turpmāk to varētu darīt Tieslietu padome, izvēloties piemērotāko no atklātā konkursa dalībniekiem.

"de facto" minēja dažus iespējamos kandidātus, kuri apsver iespēju startēt konkursā uz augsto amatu. Piemēram, Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs, kurš iepriekš pieļāva iespēju kandidēt, tagad ir apņēmies to darīt noteikti, jo nesen saņēmis kolēģu atbalstu.

"Jā, ģenerālprokurora kungs uzrunāja mani un teica, ka bija Ģenerālprokurora padomes sēde, un kolēģi - padomes locekļi - ir izteikušies, ka es varētu būt viens no kandidātiem. Nu, kurš otrs, nezinu. Iespējams, viņi divus redz. (..) Un tas bija tas izšķiršanās moments, kad es izlēmu, ka jā. Nu, ja mani kolēģi redz, ka es tur eju, tad es eju," raidījumam pauda Mickevičs.

Kandidēšanas iespēju neizslēdz arī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters. Viņš gan norāda - vispirms jāsagaida, kad būs pilnīgi skaidra kandidātu atlases kārtība.

Savukārt iepriekš medijos kā iespējamais kandidāts piesauktais Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko ar preses sekretāres starpniecību "de facto" pavēstīja, ka uz ģenerālprokurora amatu nepretendēs.

Kuluāros kā iespējamais kandidāts tiekot minēts arī Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juriss, kurš pēdējos gados plašu atpazīstamību guvis kā redzamākais no valsts apsūdzības uzturētājiem Lemberga krimināllietā. Vaicāts, vai viņu neviens nemēģina uzrunāt par kandidēšanu, Juriss norādīja, ka konkrētu sarunu viņam neesot bijis, taču atzina, ka izsver iespēju kandidēt, tomēr tas vēl būšot atkarīgs arī no ģenerālprokurora atlases regulējuma, kāds būs spēkā konkrētajā brīdī.

Prokurors Juriss regulāri pārstāv prokuratūru dažādās Saeimas komisijās, tāpēc deputātiem viņš ir labi pazīstams. Turklāt viņš nāk no slavenā Latvijas Policijas akadēmijas 1999. gada izlaiduma. Starp viņa kursabiedriem ir gan prokurori, gan vairāki advokāti, arī ar Lembergu un Zaļo un zemnieku savienību saistītie, gan esošie un bijušie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki, to skaitā viens no Jaunās konservatīvās partijas līderiem Juris Jurašs un KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

Juriss gan minētajiem apstākļiem nepiešķirot lielu nozīmi. "Jūs ziniet, tādā griezumā es gan par to neesmu domājis. Katrs jau ir izvēlējies, pabeidzot, absolvējot augstskolu, iet savu ceļu. Es izvēlējos šo ceļu saistītu ar prokuratūras darbu, citi ar advokatūru. Es tādā veidā neesmu apdomājis, ka kaut kādā veidā tas varētu sekmēt vai sarežģīt (..) manu izvēli," raidījumam sacīja prokurors.

Ja jaunais ģenerālprokurors tiks meklēts saskaņā ar patlaban Saeimā izskatīto regulējumu, tad no konkursa dalībniekiem piemērotāko kandidātu Saeimas balsojumam virzīs Tieslietu padome. Tā kā ģenerālprokurora amata kandidāti šoreiz varēs pieteikties plaši, to loks vēl var krietni paplašināties. Tieslietu padomei ar to vērtēšanu būs jātiek galā līdz jūnijam, jo iecerētie likuma grozījumi paredz - priekšlikums par jaunā ģenerālprokurora iecelšanu amatā Saeimā jāiesniedz ne vēlāk kā mēnesi pirms ģenerālprokurora pilnvaru termiņa beigām.