Rasnačs atminas protokolā neatspoguļoto balsojumu par partiju finanšu pārkāpumu kriminalizēšanu
Foto: LETA

Saeimas sekretāra biedrs Dzintars Rasnačs (TB/LNNK), kurš 9.Saeimā bija Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Vinetas Muižnieces (TP) biedrs un kopā ar viņu parakstīja "Vienotības" deputātu apšaubīto 2009.gada 1.septembra komisijas sēdes protokolu, atzina, ka tajā dienā komisijā notika balsojums par partiju finansēšanas pārkāpumu kriminalizēšanas projektu, kas protokolā nav atspoguļots.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Vienotības" deputāti Aleksejs Loskutovs un Ilma Čepāne trešdien paziņoja, ka Saeimas deputāte, tagad Satversmes tiesas (ST) tiesnese Muižniece, būdama Juridiskās komisijas vadītāja, iespējams, pieļāvusi dienesta viltojumu ar partiju finansēšanas pārkāpumiem saistīto Krimināllikuma grozījumu virzībā, jo protokolā fiksētais piedāvājums projekta virzību atlikt nesaskan ar audioieraksta fiksēto balsojumu, kurā atbalstīta projekta virzība izskatīšanai Saeimā.

Rasnačs portālam "Delfi" atzina, ka, visticamāk, protokolu nav pārlasījis, jo tā ir standarta procedūru, turklāt parasti protokolus atnes parakstīt "pa pieciem sešiem" un tas nenotiek uzreiz pēc komisijas sēdes. Šajā gadījumā viņš bija līdzparakstītājs un pirmajai protokols bija jāparaksta komisijas vadītājai Muižniecei. Rasnačs arī norādīja, ka protokola teksts ir komisijas konsultanta atbildība.

Iepazīstoties ar protokolu, Rasnačs gan atminējās, ka toreiz komisijas sēdē tieši viņš bija prasījis balsojumu, jo viņa viedoklis atšķīries no komisijas vairākuma – viņš uzskatīja, ka šādi grozījumu nav nepieciešami. "Es vienmēr atceros gadījumus, kad mans viedoklis atšķiras no pārējiem," sacīja Rasnačs.

Saskaņā ar Juridiskās komisijas dokumentiem Rasnačs bija vienīgais komisijas deputāts, kas balsojumā par likumprojekta virzību pirmajam lasījumam atturējās, jo septiņi deputāti nobalsoja par to.

Rasnačs portālam "Delfi" pauda uzskatu, ka šajā gadījumā nevar runāt par dienesta viltojumu, bet tikai par nopietnu ētikas pārkāpumu, jo, viņaprāt, obligātai dienesta viltojuma pazīmei jābūt personas vēlmei gūt materiālu labumu no šādām darbībām.

Savukārt Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle, par savas bijušās partijas biedres un TP frakcijas vadītājas iespējamo pārkāpumu uzzinot no portāla "Delfi", sacīja, ka, pazīstot Muižnieci, apšauba, ka viņa pieļāvusi kādu ļaunprātību. Viņš gan norādīja, ka Muižnieci neesot saticis vismaz kopš brīža, kad viņa pērn vasarā kļuva par Satversmes tiesas tiesnesi.

Šķēle pieļāva, ka šādas lietas "izcelšana gaismā" pēc pusotra gada ir "kārtējais čepānisms" ar mērķi novērst sabiedrības uzmanību no budžeta konsolidācijas ietvaros paredzētās nodokļu celšanas. Šķēle neizskata, ka šī lieta varētu mest ēnu uz Tautas partiju.

Savukārt pašas Muižnieces viedokli portālam "Delfi" vēl neizdevās iegūt, jo viņa trešdien ST sastāvā izskata lietu par 2009.gadā pieņemtajām Kredītiestāžu likuma izmaiņām, kas regulē kredītiestādes pareju no vieniem īpašniekiem pie citiem un tika pieņemtas "Parex bankas" sadalīšanai.

Jau ziņots, ka Krimināllikuma grozījumi saistībā ar partiju finansēšanas pārkāpumiem netika nodoti 10.Saeimai, jo iepriekšējais parlamenta sasaukums to nebija izskatījis pat pirmajā lasījumā, un arhīva materiālos atrastais 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdes protokols liecina, ka Muižniece toreiz sēdē paziņojusi: "Juridiskā komisija konstatējusi ievērojamās nepilnības KNAB iesniegtajā likumprojektā, kā arī nesaskaņotību ar spēkā esošajām likuma normām". "Atbalstot likumprojektu pašreizējā formā, nāktos to pilnībā pārstrādāt," saskaņā ar protokolu paudusi Muižniece.

Protokols liecina, ka Muižniece toreiz teikusi - Juridiskā komisija ņem vērā to, ka valdība strādā pie "partiju vēlēšanu sistēmas finansēšanas pilnveidošanas", un rosinājusi arī šos Krimināllikuma grozījumus pilnveidot un iesniegt Saeimai kopā ar valdības gatavoto jaunu likumprojektu. "Juridiskā komisija uzskata, ka jautājumi, kas saistīti ar partiju finansēšanu, jāskata kompleksi un sasakņoti," šādi protokolā atreferēts Muižnieces teiktais.

Tomēr sēdes audioierakstā, kura atšifrējumu žurnālistiem nolasīja Loskutovs, dzirdams, ka par likumprojekta virzību uz pirmo lasījumu notiek balsošana un par to nobalso septiņi deputāti, pret nav neviens, bet atturas viens deputāts.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form