Foto: AFI
Neraugoties uz to, ka Rīgas dome (RD) ir saņēmusi Drošības policijas (DP) vēstuli, kurā paustas bažas par iespējamo drošības apdraudējumu tiesas šonedēļ atļautā nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanas 1941.gadā piemiņas pasākuma laikā un ieteikts lemt par tā aizliegšanu, Rīgas pašvaldība neredz iespēju vēlreiz lemt par pasākumu, kas jau ir atļauts ar tiesas lēmumu.

"Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rīgas pašvaldībai nav nekādu iespēju lemt par pasākumu, kas ir atļauts ar tiesas lēmumu," pausts domes paziņojumā.

Līdz ar to paliek spēkā vienīgi Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) rīkojums Rīgas pašvaldības policijai nekavējoties pārtraukt pasākumu, ja tiks konstatētas kaut vismazākās nacisma slavināšanas pazīmes, rasisma un antisemītisma propaganda vai arī ņirgāšanās par kara upuriem.

Jau vēstīts, ka Administratīvā rajona tiesa šonedēļ atcēla Rīgas domes aizliegumu ceturtdien vakarā pie Brīvības pieminekļa rīkot pasākumu, lai pieminētu nacistiskās Vācijas karaspēku ienākšanu Rīgā 1941. 1.jūlijā. Šo lēmumu jau asi kritizējis Valsts prezidents Valdis Zatlers, premjers Valdis Dombrovskis, ārlietu ministrs Aivis Ronis, Rīgas domes vadība, kā arī Simona Vīzentāla centrs.

Lai gan Rīgas domei ir tiesības apstrīdēt tiesas lēmumu, taču pašlaik tiesiski vairs nav iespējams apturēt pašu pasākuma norisi, jo tiesas lēmums stājas spēkā nekavējoties un apstrīdēšana tā izpildi neaptur.

Pasākuma pieteicējs Uldis Freimanis vēlas pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!