Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas deputāti šodien neatbalstīja partijas "Jaunais laiks" (JL) frakcijas iesniegto saistošo noteikumu grozījumu projektu, ar kuru paredzēts pašvaldības budžeta taupības nolūkos likvidēt divus vicemēra amatus, atstājot mēram tikai vienu vietnieku.
Pēc JL aprēķiniem, divu vicemēra amatu likvidēšana pašvaldības budžetam varētu ietaupīt vismaz 220 000 latu nodokļu maksātāju naudas gadā, pastāstīja JL frakcijas vadītājs Olafs Pulks.

"Trīs vicemēra amati ir lieka nodokļu maksātāju naudas šķiešana - pašvaldībai pilnīgi pietiek ar vienu vicemēru. Mēs aicinām Birku beigt bezatbildīgi izšķērdēt pašvaldības naudu un pielikt punktu šai politiskajai bodītei," uzsvēra Pulks.

JL frakcijas priekšlikumā piedāvāts izdarīt grozījumus Rīgas domes saistošajos noteikumos "Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums", nosakot, ka Rīgas domes priekšsēdētājam ir tikai viens vietnieks.

Jau ziņots, ka Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) neatbalsta savu vietnieku skaita samazināšanu un uzskata, ka tas varētu radīt politisku nestabilitāti domē, pastāstīja mēra preses sekretāre Kristīne Liepa.

Kā norāda Birks, šajos krīzes apstākļos prioritāte esot izstrādāt pēc iespējas optimālu budžetu, tādēļ apsvērt jautājumu par kāda vicemēra posteņa likvidāciju būtu nenovēršama politiskas nestabilitātes radīšana.

"Šobrīd mūsu galvenais uzdevums ir koncentrēties uz budžeta izveidi, un skaidrs, ka ietaupījums uz vicemēru posteņiem būtu daudz mazāks nekā kaitējums, ko varētu nodarīt politiskā nestabilitāte un tam sekojoša nespēja pieņemt lēmumus," uzsver mērs.

Rīgas domes priekšsēdētājam patlaban ir trīs vietnieki jeb vicemēri - Andris Ārgalis (TP), Almers Ludviks (LPP/LC) un Jānis Dinevičs (LSDSP). Vicemēra alga bez prēmijām un citiem maksājumiem ir noteikta 15 minimālo algu apjomā, kas patlaban ir 2400 lati mēnesī jeb 28 800 lati gadā.

Trīs vicemēri parādījās tikai šī domes sasaukuma laikā. Domes priekšsēdētāja Māra Purgaiļa laikā bija viens vicemērs, Andra Bērziņa laikā - divi vicemēri, kuri bija arī komiteju priekšsēdētāji, bet Gundara Bojāra laikā bija divi priekšsēdētāja vietnieki, kuri nebija komiteju vadītāji.

Kā atzina Ārgalis, domē ir 60 deputāti, kuri var noteikt, kādu vicemēru skaitu vēlas. "Ja deputāti nobalsos, ka vicemērs Ārgalis nav vajadzīgs, tad es to pieņemšu," sacīja domnieks, piebilstot, ka citās Eiropas pašvaldībās esot dažādi pārvaldības modeļi.

Ārgalis atzīmēja, ka nez vai būtu lietderīgi šajā domes sasaukumā veikt izmaiņas vicemēru skaitā, jo līdz pašvaldību vēlēšanām palicis neilgs laiks. "Lai vicemēri nostrādā savu laiku, kā ir iecelti. Bet, ja pārējiem deputātiem ir cits viedoklis, tad lai ierosina un balso," sacīja vicemērs.

Savukārt Dinevičs aģentūrai LETA pauda viedokli, ka pastāv potenciāla iespēja, ka komiteju priekšsēdētāji varētu būt arī vicemēri. "Nākamajā sasaukumā varētu atgriezties pie iepriekšējo gadu prakses," pieļāva vicemērs, gan piebilstot, ka tas varētu būt iespējams arī šī domes sasaukuma laikā, ja tā vēlēsies deputāti.

Savukārt vicemēra Ludvika nostāja domes priekšsēdētāja vietnieku skaita samazināšanas jautājumā ir neatbalstoša, aģentūrai LETA pastāstīja Ludvika preses sekretāre Aiga Nebare.

Jau ziņots, ka taupības nolūkos vicemēru skaitu samazināt ierosinājuši JL un "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" domes frakciju deputāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!