Valdību veidojošās partijas ir panākušas kompromisu ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu un likuma grozījumos "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" otrreizējā caurlūkošanā virzīs priekšlikumu, ka referenduma ierosināšanai līdz 2015.gadam saglabās divas kārtas, portāls "Delfi" noskaidroja Saeimā. Pirmajā no tām būs nepieciešams savākt 50 tūkstošus parakstu, nevis apmēram 150 tūkstošus, kā to paredzēja sākotnējais likumprojekts, ko prezidents neizsludināja.
Savukārt no 2015.gada stāsies spēkā kārtība, ka referenduma ierosināšana notiks vienā kārtā un to varēs ierosināt desmitā daļa balsstiesīgo jeb apmēram 150 tūkstoši cilvēku.
Pašlaik referenduma ierosināšanai Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) pirmajā parakstu vākšanas kārtā jāiesniedz 10 tūkstoši parakstu.
Saeimas priekšsēdētāja un Juridiskās komisijas deputāte Solvita Āboltiņa (V) portālam "Delfi" pastāstīja, ka Valsts prezidenta iebildumi, nododot referendumu ierosināšanas likumprojektu Saeimā otrreizējai caurlūkošanai, bijuši nevis par to, ka referendumu ierosināt ļautu desmitajai daļai balsstiesīgo vai apmēram 150 tūkstošiem cilvēku, bet par to, ka šo kārtību paredzēja ieviest tikai no 2015.gada.
Tomēr sarunā ar prezidentu izskaidrots, ka tik krasas izmaiņas nevar ieviest ātrāk, jo parakstīšanās iespējas atvieglos tikai no 2015.gada, kad ieviesīs drošu elektronisko parakstu, līdz ar ko referenduma ierosināšanas slieksni varēs paaugstināt līdz apmēram 150 tūkstošiem. Tāpēc kopīgajā sarunā nolemts saglabāt pārejas periodu, kurā referendumu ierosinātu 50 tūkstoši balsstiesīgo, lai arī prezidents piedāvājis noteikt augstāku slieksni – 75 tūkstošus parakstu, pastāstīja Āboltiņa.
Tomēr arī pārejas periodā līdz 2015.gadam iespējamai iniciatīvai par Saeimas atlaišanu saglabās līdzšinējo slieksni – to ar savu parakstu pirmajā kārtā varēs ierosināt 10 tūkstoši iedzīvotāju, apliecināja Saeimas priekšsēdētāja.
Viņa uzsvēra - priekšlikumos arī paplašināts to vietu loks, kur iespējams parakstīties – to piedāvāts paredzēt arī novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja.
"Katram parakstam referenduma rosināšanai jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra, dzīvesvietas deklarēšanas vietās pašvaldībās, bāriņtiesā, kuras pienākumos ir notariālas darbības, vai novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja," paredz koalīcijas iesniegtie priekšlikumi. Pašlaik likums paredz, ka vēlētāja parakstam jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra, novada vai republikas pilsētas bāriņtiesā vai citā pašvaldības institūcijā.
Atbilstoši koalīcijas priekšlikumiem CVK uzdevums, saņemot 50 tūkstošus notariāli apliecinātu parakstu par kādu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, būs noteikt 14 dienu termiņu, kad parakstu vākšanas lapas, kurās vēlētāji var parakstīties, ir pieejamas katras pilsētas vai novada domes noteiktajās vietās.
"Maksu par paraksta apliecināšanu bāriņtiesā vai pašvaldības institūcijā nosaka, ņemot vērā paraksta apliecināšanai nepieciešamās tiešās administratīvās izmaksas, taču ne vairāk kā pusi no summas, kas likumā noteikta paraksta īstuma apliecināšanai bāriņtiesās," pausts koalīcijas priekšlikumos. Šos priekšlikumus parakstījuši koalīcijas frakciju deputāti – Solvita Āboltiņa (V), Inese Lībiņa-Egnere (RP), Dzintars Rasnačs (NA), Jānis Upenieks un citi.
Priekšlikumus likuma par tautas nobalsošanu otrreizējai caurlūkošanai sagatavojusi arī opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija, paredzot, ka pirmajā parakstu vākšanas kārtā būtu jāsavāc 30 tūkstoši, līdzšinējo desmit tūkstošu parakstu vietā.
Tāpat ZZS rosina noteikt, ka parakstus būs iespēja apliecināt ne tikai pie zvērināta notāra, bet arī bāriņtiesā vai citā pašvaldības institūcijā, kura veic notariālas darbības.
Arī politiskā apvienība "Saskaņas centrs" (SC) referendumu ierosināšanai piedāvā saglabāt divpakāpju parakstu vākšanas sistēmu, bet atšķirībā no pašreiz spēkā esošās kārtības piedāvā, ka pirmajā posmā būtu jāsavāc 15 tūkstošus vēlētāju parakstu.
Tāpat SC rosināja sasaistīt šo likumprojektu ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektu, pie kura patlaban strādā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tas esot nepieciešams, lai normas abos likumprojektos saskanētu un naudas plūsma, kas tērēta aģitācijai, būtu atklāta, iepriekš uzsvēris SC frakcijas vadītāja biedrs Valērijs Agešins.
Jau vēstīts, ka pirmdien beidzās priekšlikumu iesniegšana Valsts prezidenta Andra Bērziņa Saeimas deputātiem atpakaļ nodotajam referenduma likumam, jo tajā jānovērš vairāki būtiski trūkumi. Likums ir nodots Saeimas Juridiskajai komisijai, kas priekšlikumus skatīs trešdien.
Likuma grozījumi, ko izstrādāja pēc divvalodības referenduma, paredzēja atteikties no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) parakstu vākšanas posma un uzlikt par pienākumu iniciatīvas autoriem savākt desmitās daļas vēlētāju jeb apmēram 150 tūkstošus parakstu.
Parakstu vākšanu, kas var novest līdz tautas nobalsošanai, organizē divos posmos. Ja par ierosināto likumprojektu savākti ne mazāk kā 10 tūkstoši vēlētāju parakstu, parakstu vākšanas otro posmu sāk Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), un to finansē valsts. Ja likumprojektu atbalsta ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju, to nodod izskatīšanai parlamentā. Ja Saeima to nepieņem bez satura grozījumiem, par likumprojektu tiek rīkota tautas nobalsošana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
