Foto: LETA
Tautas nobalsošanā par 10.Saeimas atlaišanu sestdien piedalījušies vairāk nekā 688 246 vēlētāji jeb 44,62% no balsstiesīgajiem pilsoņiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati par vēlētāju aktivitāti 1009 no 1028 iecirkņiem.

Pilnīgas ziņas par vēlētāju aktivitāti būs zināmas svētdien plkst.8, kad noslēgsies balsošana vairākos iecirkņos ASV, taču tie būtiski rezultātu neietekmēs.

Visaktīvāk referendumā piedalījās Vidzemē, kur nobalsojuši 222 352 54,38% balsstiesīgo, bet viskūtrāk iecirkņi apmeklēti Latgalē, kur pie urnām devušies tikai 82 594 jeb 34,83% vēlētāju.

Rīgā  nobalsojuši 158 121 jeb 38,69% vēlētāju, Kurzemē - 108 667 jeb 53,04%, bet Zemgalē - 110 713 jeb 47,61%.

CVK uzver, ka vēlētāji varēja brīvi izvēlēties, kur izteikt savu gribu, tāpēc zemā aktivitāte Rīgā un citās pilsētās nenozīmē, ka pilsētnieki bija mazāk aktīvi, jo, visticamāk, viņi devušies uz jūru vai uz laukiem, kur arī nobalsoja. Ar to skaidrojama izteikti lielā aktivitāte Vidzemes jūrmalas pašvaldībās.

Referendumu 30.maijā izsludināja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), pamatojoties uz iepriekšējā Valsts prezidenta Valda Zatlera 28.maija rīkojumu Nr.2 "Par Saeimas atlaišanas ierosināšanu".

Pirmie provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti no mazākajiem vēlēšanu iecirkņiem gaidāmi, sākot no pulksten 23.30, bet balsu skaitīšanu Latvijā plānots pabeigt svētdien līdz pulksten 5 rītā.

Oficiālos referenduma rezultātus par 10.Saeimas atlaišanu CVK plāno pasludināt otrdien, 26.jūlijā, un CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars atzinis, ka tiem nevajadzētu atšķirties no provizoriskajiem rezultātiem.

Atbilstoši Satversmei, kvorums šajā referendumā nav nepieciešams. 10.Saeima būs atlaista, ja tautas nobalsošanā par Saeimas atlaišanu nobalsos vairāk nekā puse no tiem vēlētājiem, kuri tajā piedalīsies. Šajā gadījumā būs jāizsludina jaunas Saeimas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas, visticamāk, 17.septembrī. Saeimas atlaišanas gadījumā deputātu kandidātu saraksti 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām būs jāiesniedz no 29.jūlija līdz 18.augustam.

Jau vēstīts, ka maija nogalē pēc tam, kad Saeima nedeva atļauju kratīšanai "Par labu Latviju" frakcijas deputāta, partijas LPP/LC līdera Aināra Šlesera dzīvesvietās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētās tā sauktās "oligarhu lietas" ietvaros, Zatlers īpašā uzrunā tautai paziņoja, ka rosina parlamenta atlaišanu.

Jūnija sākumā Saeima nepārvēlēja Zatleru Valsts prezidenta amatā, un par prezidentu kļuva Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāts, no Vidzemes ievēlētais eksbaņkieris Andris Bērziņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!