Reflektanti stāv garā rindā, lai iesniegtu dokumentus pamatstudijām Latvijas Universitātē.
Foto: LETA

Vairāku augstskolu rektori norāda, ka viņu vadītajās iestādēs neesot tādu programmu, kurās varētu samazināt par valsts līdzekļiem studējošo skaitu, tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pagaidām vēl nemin konkrētas studiju programmas, kuras skars budžeta grieziens, ceturtdien ziņo laikraksts "Diena".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valdība plāno šogad samazināt finansējumu valsts apmaksāto studiju vietu skaitam augstskolās, kurās tiek realizētas dublējošas programmas, tā pusgadā ietaupot 194 000 latu. Ministrija pieļāvuma formā apgalvo, ka tas varētu attiekties tikai uz 1. kursa studentiem. Tiek pieļauts, ka no budžeta vietu skaita samazinājuma varētu pasargāt tautsaimniecībai prioritārās nozares - dabaszinātnes, medicīnu un inženierzinātnes.

"Šobrīd nav arī apstiprināta jauno studentu uzņemšanas kārtība augstskolās. Katra augstskola vēl lems par savu budžeta vietu sadalījumu," laikrakstam norādījusi izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka (ZZS) preses sekretāre Agnese Korbe.

Ministrija norāda, ka, lemjot par budžeta vietu samazinājumu, nozīmīgs būs arī augstskolu pārstāvju viedoklis. Tomēr rektori atzīst, ka šāda aptauja varētu izrādīties neauglīga, jo katrs rūpēsies par sava finansējuma saglabāšanu. "Latvijas Universitātē (LU) programmas ir ļoti augstā līmenī, tādēļ no dublējošajām tās varētu izrādīties labākās," uzskata LU rektors Mārcis Auziņš. Vienlaikus viņš uzsver, ka programmu izvērtēšanai ir jābūt nopietnam procesam.

"Ņemot vērā, cik maza valsts ir Latvija, šāds izvērtējums būtu subjektīvs. Augstskolu aptaujāšana noteikti būtu neproduktīvs veids," atzīst rektors. Vaicāts par tām programmām, kuras varētu dublēties, Auziņš min Stratēģiskās analīzes komisijas veikto pētījumu, kurš atklāj, ka priekšgalā izvirzās komerczinības un administrēšana, sociālās un cilvēkrīcības zinātnes, kā arī datorika un humanitārās zinātnes.

Savukārt Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis neuzskata, ka Latvijas augstākās izglītības iestādēs programmas dublējas. Viņš apgalvo, ka par dublēšanos, iespējams, var runāt viena reģiona ietvaros, nevis visas valsts līmenī. "Ja ir vienādas programmas Liepājā, Daugavpilī un Rīgā, tad tā nav dublēšanās. Piemēram, no Daugavpils Universitātes absolventiem 85 procenti paliek reģionā," teic rektors.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis domā, ka budžeta grieziens viņa vadīto iestādi neskars. Lai gan RTU tiek piešķirts vislielākais budžeta vietu skaits, tomēr vairākums ir eksakta virziena programmas, uz kurām samazinājumam, pēc līdz šim izskanējušās informācijas, nevajadzētu attiekties.

Kopējais šā gada finansējuma apmērs budžeta vietu nodrošināšanai sākotnēji bija plānots 30 248 597 lati, tādējādi nodrošinot 19 323 studiju vietas. Pēc IZM mājaslapā pieejamās informācijas, aptuveni 4000 no visām studiju vietām ir paredzēti augstākā līmeņa studiju programmu 1. kursa studentiem.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form