Reportāža no ūdenspolicistu reida: peldlīdzekļu sadursmes un bērni bez glābšanas vestēm  (51)

Patrulē tikai dabas mīļi

Rīgas reģiona ūdenspolicija jeb Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Speciālo uzdevumu bataljona 3. rota mājo Kundziņsalā. Aiz augsta metāla žoga, kuram pāri slejas izkārtne "Policija", atrodas visai plaša teritorija ar padomju laikos tapušām garāžām, šķūnīti, piestātni un dzīvošanai piemērotu konteineru, kurā iekārtotas darba un atpūtas telpas divpadsmit maiņās strādājošajiem ūdenspolicistiem.

"Šeit strādā tie, kam atrašanās uz ūdens vai mežā ir hobijs. Patiesībā te gandrīz visi ir vai nu makšķernieki vai mednieki, es, piemēram, esmu mednieks," skaidro Junkers. Pēdējos gados ūdenspolicistu sastāvs gan esot ievērojami mainījies un to rindās ienākuši vairāki izbijušie robežsargi. Tādi ir arī komandiera vietnieks, kā arī pats rotas komandieris Artūrs Plaudis.

Bez divpadsmit ūdenspolicistiem Kundziņsalā "strādā" vēl suns, kurš, kā liecina zīme uz žoga, esot nikns. Tiesa, visā žurnālistu ciemošanās laikā viņš neuzskatīja par nepieciešamu izlīst no vēsā šķūnīša, kurā gulšņāja, kamēr ārā valda sutoņa.

Pārkāpumi ir reti, bet dārgi

Reidā, kurā piedalās "Delfi", pirmais "upuris" piesakās pats vēl pirms reida sākuma - pienākusi ziņa, ka uz peldošās platformas esošs ostas krāns "Astrahaņa" noskrāpējis ostā pietauvoto kuģi "Teika", kā arī taranējis pašu piestātni. Policisti tūlīt pēc ierašanās konstatējuši, ka vadītājs atrodas visai pamatīgā - 2,5 promiļu - reibumā.

Kamēr kuģa bojājumus pirmajā brīdī pat nevar pamanīt, piestātne ir acīmredzami cietusi. Ņemot vērā peldošā krāna izmēru un tonnāžu, kuģis un piestātne varēja būt arī pilnībā noslaucīti no to atrašanās vietas.

"Tagad jau tur visas lietas kārtos apdrošinātāji, bet vadītāju par transporta līdzekļa vadīšanu reibumā sagaida līdzīgs sods, kāds tas būtu uz parasta ceļa," norāda Junkers. Viņš skaidro, ka šādi gadījumi esot ārkārtīgi reti. Piemēram, pērn reģistrētas tikai četras ūdens transportlīdzekļu sadursmes, kas galvenokārt notikušas jahtu ostu teritorijās.

Likumsargi pieļauj, ka tādu ir nedaudz vairāk, taču, ja abas puses vienojas policiju neiesaistīt, tad tā par tām nemaz neuzzina. Tomēr atšķirībā no mašīnām, šeit katra švīka var nozīmēt vairākus tūkstošus lielas izmaksas, tāpēc praktiski visi gadījumi arī tiekot ziņoti.

Policistu "klienti" - vasaras baudītāji

Rīgas ūdenspolicisti patrulē visai plašā reģionā, kas ietver Daugavu no tās iztekas līdz pat Rīgas HES, Ķīšezeru, Juglas ezeru, Lielupi un citas mazākas upītes, ezeri un dīķi. Viņi jebkurā laikā ir gatavi izbraukt arī uz slēgtām ūdenstilpnēm, kā dēļ viena patruļlaiva vienmēr atrodas "kaujas gatavībā" piekabē.

Mūsu reids pēc sadursmes vietas apskates no ostas ved tālāk uz Buļļupi un Lielupi. Ceļā sastopam gan atpūtniekus piepūšamā laiviņā, gan pāris jahtas, gan lielākus kuterus, kuros dažādas kompānijas bauda vasaras priekus.

Policisti katram transportlīdzekļa vadītājam lūdz "iepūst trubiņā", kā arī pārbauda transportlīdzekļu dokumentus. Tāpat visos transporta līdzekļos jābūt vismaz tikpat daudz glābšanas vestēm vai riņķiem, cik uz tā klājiem ir braucēju. Savukārt bērniem līdz divpadsmit gadu vecumam glābšanas vestēm obligāti jābūt uzvilktām mugurā.

Neiecietīgais austrietis

Visi apturētie atpūtnieki ir saprotoši un, šķiet, ar policiju uz ūdens nesastopas pirmo reizi. Tomēr Lielupē pie Varkaļu kanāla likumsargi ievēro kādu kuteri, kurā atrodas divi vecāka gadagājuma vīrieši un trīs mazi bērni.

Kā izrādās, laivas vadītājs, kurš esot Latvijā dzīvojošs austrietis, ne tikai nespēj uzrādīt kutera un tā vadīšanas prasmi apliecinošus dokumentus, bet arī ne viņam, ne bērniem nav speciālo glābšanas vestu. Tā vietā vienam mugurā ir vien piepūšamā vestīte, kas domāta izklaidēm pludmalē vai baseinā.

Ārvalstnieks vairākkārt norāda, ka dzīvo Benjamiņu dzimtas villā Jūrmalā, kas pēc žurnāla "Forbes" aplēsēm ir viena no dārgākajām mājām visā Austrumeiropā. Savukārt uz policistu jautājumiem, kāpēc kuterī nav nekādu drošības līdzekļu, bet viņš nespēj uzrādīt jebkādus dokumentus, kutera vadītājs agresīvi skaidro, ka tādi noteikumi esot tikai Latvijā.

Ūdenspolicijas komandieris Artūrs Plaudis, kurš Vācijā ir pavadījis desmit savus jaunības gadus un regulāri piedalījies pieredzes apmaiņas projektos dažādās Eiropas valstīs vēlāk norāda, ka ar šādiem gadījumiem nākas sastapties ārkārtīgi reti, jo Rietumeiropas valstīs noteikumi ir vēl stingrāki, un pēc pirmajiem aizrādījumiem ārvalstnieki parasti saprot savu kļūdu un piekrīt, ka pāršāvuši pār strīpu, nevis strīdas pretim.

Satiekot tekošā vācu valodā runājošu policistu, apturētais gan kļūst nedaudz mierīgāks. Pēc laivas piederības un vadītāja personības noskaidrošanas kuteris tiek palaists, jo tuvojas negaiss, austrieša kuterim nav pārsegums un tajā atrodas bērni.

Omulīgi tikai vasarā

Citādi patrulēt uz ūdens šajā laikā ir bauda - saulīte spīd un teju visi satiktie ir smaidīgi atpūtnieki. Tomēr paši ūdenspolicisti norāda, ka šis darbs ir medusmaize tikai tikmēr, kamēr nav vējš, lietus un laiks ir silts. Pavasaros un jo īpaši rudeņos tik jauki vis neesot, turklāt omulīgus darba apstākļus nenodrošina arī nepiemērotais aprīkojums.

Kamēr darba vagoniņu vēsā laikā var piekurināt ar malkas krāsniņas palīdzību, trijās ūdenspolicistu dienesta patruļlaivās nav pat iespējas patverties no lietus. Tikmēr divi viņu rīcībā esošie 2006. gada kuteri ir vairāk domāti atpūtniekiem, ne patrulēšanas darbam. Ar tiem nevarot pietuvoties citiem ūdens transporta līdzekļiem bez riska tos saskrāpēt, kā dēļ tie vairāk tiek izmantoti lielāku publisku pasākumu laikā, piemēram, patrulējot starp Rīgas tiltiem vai ūdens satiksmes bloķēšanai.

Arī reidā, kurā piedalās "Delfi", kuteris kalpo vien kā papildus transporta līdzeklis, kamēr ūdens satiksmes dalībnieku apturēšanu un pārbaudi veic divi ūdenspolicisti sarkanā patruļlaivā

Sola pārmaiņas

Par transporta līdzekļu nepiemērotību pārliecināmies, kad atpakaļceļā uz Kundziņsalu mūs sagaida balta ūdens siena. Kuterim tiek uzlikts jumts, kas konstrukcijas dēļ vietām tek, bet patruļlaivā esošie policisti izlemj lietusgāzi pārlaist krastā zem koka.

Rudenī, kad gaiss ir vēsāks, vējš ir lielāks un gāž lietus, ūdenspolicijas patruļai arī koks nav glābiņš. Jau nākamgad tiekot solīts nelielo policistu floti papildināt ar vismaz vienu kuteri, kurš būtu piemērots speciāli patrulēšanas vajadzībām, kas darba apstākļus varētu ievērojami uzlabot.

Tāpat solījumu līmenī esot runāts par dienesta ūdensmotociklu iegādi, jo patlaban esošās laivas tos nemaz nespējot panākt. "Tas ir kā ar auto dzīties pakaļ baikam," salīdzina Junkers.