Foto: AFI

Svētdien partijas "Jaunais laiks" (JL) ārkārtas kongresā partijas dibinātājs un domes priekšsēdētājs Einars Repše atzina, ka liela kļūda ir bijusi "zvaigžņu slimības" pieļaušana partijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Nevienu nesaucot vārdā, Repše norādīja, ka viņš kā viens no partijas vadītājiem ir pārāk lielas cerības saistījis ar sabiedrībā populāru cilvēku iekļaušanu JL kandidātu sarakstā, domājot, ka "viņu spozme ir labs raksturojums arī viņu veiktspējai".

Repše apņēmās nepieļaut šādas kļūdas atkārtošanos ne nākamajās pašvaldību, ne Saeimas vēlēšanās. Viņš uzsvēra, ka iespēja sevi apliecināt deputāta kandidātu sarakstos ir jādod cilvēkiem, kuru uzticība partijai ir pārbaudīta un kuri vienmēr augstu turējuši JL ideālus.

Gan Repše, gan JL valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš pauda viedokli, ka partijas vadošajos amatos jādod iespēja sevi apliecināt jauniem cilvēkiem. Arī Solvita Āboltiņa, kura turpmāk vadīs JL, savā runā uzsvēra, ka "partijai ir jāpalīdz izaugt un attīstīties savām politiskajām "zvaigznēm", tiem, kuri būs nākamie Čakstes un Meierovici."

"Jāizveido skaidras karjeras kāpnes jaunajiem, talantīgajiem cilvēkiem, kur galvenais karjeras kāpiena kritērijs ir neatlaidīgs darbs, ar kura palīdzību līdzbiedriem un sabiedrībai pierādīt savas spējas, arī spēju strādāt komandā un morālo noturību, lai varētu ieņemt kādu no tiem politiskajiem amatiem, kurus partija iegūst savas darbības rezultātā," teica Āboltiņa.

Viņa visai skeptiski izteicās par "zvaigznēm", kas pamet novārtā iesāktos darbus un pienākumus, lai veidotu savas partijas. Viņa šādu rīcību nosauca par "salta aprēķina vadītiem lēmumiem".

Āboltiņa pauda viedokli, ka agri vai vēlu labējām partijām būs jāsāk konsolidēties. Vērojot pašlaik notiekošo, ir skaidrs, ka šis process nebūs ātrs un viegls, bet tas būs vitāli nepieciešams Latvijas politiskās sistēmas stabilizēšanai, un arī JL kā atbildīgai politiskai partijai būs šajā procesā jāiesaistās, uzskata Āboltiņa.

Viņa arī uzsvēra, ka ir jādomā par "politisko metožu apgūšanu".

"Politiskā realitāte rāda, ka ne vienmēr savus mērķus var īstenot, godīgi un atklāti izstāstot savus nodomus politiskajiem oponentiem," teica Āboltiņa. Tāpat ne vienmēr efektīvākā metode ir ultimāti un iestāšanās ietiepīgā pozā, uzskata JL pārstāve. Pēc viņas teiktā, JL biedriem jākļūst par gudrākiem taktiķiem politikas procesā.

"Savā attieksmē būsim draudzīgi pret saviem konkurentiem un cienīsim viņus, ja nepieciešams - uzsmaidīsim, taču sirdī un darbos paliksim uzticīgi saviem ideāliem un principiem," teica Āboltiņa.

JL ārkārtas kongresā visiem partijas biedriem tika izvirzīts uzdevums - gada laikā iesaistīt JL rindās pa vienam jaunam biedram.

No partijas ir aizgājuši apmēram 50 līdzšinējie aktīvisti un sabiedrībā pazīstami partijas biedri, taču JL valde šorīt pirms kongresa paspējusi uzņemt partijas rindās 51 jaunu biedru.

Pēc JL Jaunatnes organizācijas priekšlikuma, JL ārkārtas kongresā tika iesniegta apspriešanai rezolūcija "Par krīzes pārvarēšanu Latvijas politikā". Tajā JL uzsver nepieciešamību stiprināt demokrātiju, piešķirot tautai tiesības atlaist Saeimu, ja tā ir zaudējusi tautas uzticību. JL aicina arī stiprināt tiesiskumu valstī, pieņemto Kriminālprocesa grozījumus jeb "antimafijas pantu".

Tāpat rezolūcijā JL uzsver nepieciešamību stiprināt valsts drošību, panākot, ka Satversmes aizsardzības biroja direktora, ģenerālprokurora, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, valsts kontroliera un Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatos Saeima ievēl profesionāli un politiski neietekmējamus cilvēkus.

Savukārt mazināt sociālo spriedzi sabiedrība JL rosina, pakāpeniski palielinot minimālās pensijas līdz iztikas minimuma līmenim atbilstoši nostrādātajam darba mūžam.

Veicināt valsts tautsaimniecības attīstību un uzņēmējdarbību JL vēlas, pārskatot nodokļu politiku un pārnesot nodokļu slogu no darbaspēka uz īpašumu un kapitāla pieaugumu. Savukārt veicināt sabalansētu reģionālo attīstību JL cer, mainot valsts investīciju sadales principus pašvaldībām atbilstoši to vajadzībām, nevis to vadītāju politiskai piederībai.

Kopumā JL patlaban ir ap 1140 biedri 30 nodaļās un atbalsta grupās visā Latvijā.

Pēc ģenerālsekretāra Ērika Škapara iepriekš sniegtās informācijas, no JL ir izstājušies 50 partijas biedri, tajā skaitā Saeimas deputāti Sandra Kalniete, Ilma Čepāne, Ina Druviete un Kārlis Šadurskis, kā arī bijušais Rīgas mērs Aivars Aksenoks.

Izstājušies arī daudzi no reģioniem, tai skaitā pilsētu un pagastu vadītāji, kā arī partijas nodaļu vadītāji un pašvaldību deputāti, piemēram, JL pameta Staiceles mērs Jānis Bakmanis, Limbažu mērs Juris Žūriņš, Saldus mērs Didzis Konuševskis, Skultes pagasta vadītāja Velta Puriņa, Apes pilsētas vadītāja Astrīda Harju, Aronas pagasta vadītājs Andrejs Piekalns, Rūjienas galva Guntis Gladkins, Smiltenes vicemēre Ilze Vergina, Ķekavas domes priekšsēdētājas vietniece Līga Badūne un citi.

Saskaņā ar "Latvijas faktu" veikto aptauju šā gada februārī par JL būtu gatavi balsot 3,6% vēlētāju.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form