Repše norādīja, ka būtu pārskatāma situācija, kurā SAB faktiski ir veto tiesības attiecībā uz Ministru prezidenta, Valsts prezidenta amata kandidātiem. Premjers pieļāva, ka pielaidi, pamatojoties uz SAB un citu pretizlūkošanas iestāžu sniegto informāciju, varētu pieņemt koleģiāla valsts institūcija, piemēram, Ministru kabinets vai Nacionālā drošības padome, ja to ļautu konstitūcija.
Komentējot situāciju, ka SAB direktora amata kandidātam Jānim Kažociņam pielaides saņemšanai varētu būt nepieciešami divi mēneši, premjers norādīja, ka šis laika posms tiks gaidīts. Lai neļautu formālām un birokrātiskām procedūrām kavēt SAB vadītāja apstiprināšanu laika posmā, līdz izvēlētais biroja vadītājs saņem pielaidi valsts noslēpumam, SAB var vadīt direktora vietnieks. "Ja ir nepieciešami divi mēneši, - pagaidīsim un tad apstiprināsim," sacīja Ministru prezidents.
Repše arī norādīja, ka gadījumā ar Kažociņu runa ir par cilvēku, kurš daudzus gadus strādājis Latvijā. Kažociņš ieņēmis Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieka vietnieka amatu, kurā acīmredzot nevar tikt pieņemts cilvēks "no ielas", tāpat viņam ir pielaide NATO slepenajai informācijai, kas, iespējams, esot augstāka līmeņa vērtējums. "Tas nebūtu arguments atsaukt kāda cilvēka kandidatūru," sacīja Repše.
Repše arī atgādināja, ka gadījumos, kad tiek virzīti premjera amata kandidāti, jautājums par pielaidi valsts noslēpumam vispār netiek aktualizēts, likumdošanā laika posms no prezidenta amata kandidāta izvirzīšanas līdz apstiprināšanai arī ir ļoti īss. Tomēr abām šīm amatpersonām ir nepieciešama pielaide augstākā līmeņa valsts noslēpuma objektiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
