Repše nekandidēs 10.Saeimas vēlēšanās

Jarockis skaidroja, ka Repše turpina atbalstīt politisko partiju apvienību "Vienotība", kuru JL dibināja kopā ar "Sabiedrību citai politikai" un "Pilsonisko savienību", un paliek uzticīgs JL ideāliem. Repše vairāk nekā 23 gadus strādājis valsts labā un valsts darbā, bet šobrīd nolēma vairs nekandidēt uz vietu parlamentā.

Taču viņš paliks Latvijā un, ja kolēģiem būs nepieciešama viņa palīdzība un pieredze, viņš to neliegs, uzsvēra Jarockis.

JL valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa portālam "Delfi" atklāja, ka viņai saruna ar Repši par viņa nākotnes plāniem bijusi jau pirms kāda laika. Repše savu lēmumu skaidrojis ar to, ka jau vairāk nekā 20 gadus bijis politikā un nu pienācis laiks darīt kaut ko citu. Arī darba posms finanšu ministra amatā ir ļoti grūts un prasa lielu piepūli gan fiziski, gan emocionāli, skaidrojis Repše.

Āboltiņa apgalvo, ka sarunā Repše viņai kā iemeslu aiziešanai neesot minējis nekādu aizvainojumu, arī Repšes domubiedra Dana Titava nesenā izslēgšana no JL netika pieminēta.

Āboltiņa uzsver, ka Repše paliek finanšu ministra amatā un joprojām ir arī "aktīvs JL biedrs", kurš atbalsta arī partiju apvienības "Vienotība" veidošanas procesu. "Einars Repše vienmēr paliks JL sastāvdaļa – viņš ir partijas dibinātājs un zināmā mērā arī simbols," sacīja JL priekšsēdētāja. Trešdien viņa par Repšes lēmumu nepiedalīties vēlēšanās oficiāli informēs partijas valdi.

Repše Āboltiņai arī solījis neliegt partijai savu atbalstu un padomu. Viņa pieļāva, ka kaut kādā veidā Repše JL un "Vienotībai" varētu līdzēt arī priekšvēlēšanu kampaņas laikā.

Repše politikā iesaistījās 1988. gadā, bija viens no Latvijas Nacionālās Neatkarības kustības (LNNK) dibināšanas iniciatoriem. 1989. gada 10. jūlijā viņš vadīja LNNK dibināšanas sapulci Arkādijas parkā Rīgā, bija LNNK valdes loceklis, redaktors LNNK žurnālā "Neatkarība" (1989). Repše bija arī viens no Latvijas Tautas frontes vadītājiem, tās valdes loceklis un demilitarizācijas komitejas priekšsēdētājs. Atbalstījis jauniešu cīņu pret iesaukumu PSRS bruņotajos spēkos, iestājoties par tiesībām uz alternatīvo karadienestu.

1990. gada martā 185. Sabiles vēlēšanu apgabalā Repši ievēlēja Augstākajā padomē (AP). Viņš bija AP Ekonomikas komisijas Banku un finansu apakškomisijas vadītājs un Naudas reformas komitejas loceklis (1991-1993.g). Repšes vadībā notika likuma "Par Latvijas Banku" izstrāde un valsts centrālās bankas darbības atjaunošana, kā arī Latvijas rubļa laišana apgrozībā (1992.g.) un lata ieviešana (1993.g.).

Repše iecelts Latvijas Bankas prezidenta amatā 1991. gada 3. septembrī, bet 1997.gadā pārvēlēts uz šo amatu atkārtoti, taču pēc desmit gadu darbības Repše paziņoja par gatavību pirms laika atstāt amatu bankā, motivējot to ar vēlmi aktīvāk iesaistīties politikā un aicināja iedzīvotājus ziedot līdzekļus, lai viņš varētu dibināt jaunu partiju. 2002. gada 2. februārī notika partijas "Jaunais laiks" dibināšanas sapulcē, kurā viņš ievēlēts par partijas vadītāju.

JL arī uzvarēja 8. Saeimas vēlēšanās un 2002.gada novembrī Repše kļuva par premjeru un palika šajā amatā līdz 2004. gada 9. martam. Viņš arī bija aizsardzības ministrs no 2004.gada 2.decembra līdz 2005.gada 22.decembrim, bet Dombrovska valdībā pilda finanšu ministra pienākumus.