Valsts kontrole revīzijā par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) 2022. gada pārskatu jau atkārtoti norāda uz problēmām ar komisijas finansējuma plānošanu.
Valsts kontrole atgādina, ka revīzijā par CVK 2018. gada pārskatu un vēl vairākās turpmāko periodu gadu revīzijās ir vērsusi uzmanību uz to, ka iestādē pastāv nepilnības vēlēšanu nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma aprēķināšanā un attiecīgi valsts budžeta līdzekļu plānošanā.
"Tas ir veicinājis situācijas rašanos, ka vēlēšanu komisiju locekļu atlīdzības nepietiekamā apmēra dēļ, iespējams, savlaicīgi netika izveidotas vēlēšanu komisijas, kā arī regulāri novēloti tika uzsākti vēlēšanām nepieciešamā informācijas sistēmu nodrošinājuma un pakalpojumu iegādes iepirkumi," skaidroja Valsts kontrolē.
Lai arī CVK apņēmās pusotra gada laikā ieviest Valsts kontroles revīzijā sniegto ieteikumu, tādējādi pēc iespējas precīzāk plānojot vēlēšanu nodrošināšanas izdevumus, ieteikums vēl joprojām nav ieviests.
Arī revīzijā par CVK 2022. gada gada pārskatu secināts, ka pastāv nepilnības iestādes budžeta plānošanā, jo no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tika piešķirti papildu 698 690 eiro ar 14. Saeimas vēlēšanām saistīto materiālu iegādei, savukārt no valsts budžeta programmas "Saeimas vēlēšanas" viss piešķirtais finansējums netika izlietots – valsts budžetā tika pārskaitīti atpakaļ 860 120 eiro.
"Ilgstoši nenovērstie trūkumi nepieciešamā finansējuma aprēķināšanā un iestādes budžeta plānošanā var ietekmēt arī CVK spēju sagatavot motivētu budžeta līdzekļu pieprasījumu Eiropas Parlamenta vēlēšanu nodrošināšanai 2024. gadā," brīdina revidenti.
Valsts kontrole turpinās sekot līdzi ieteikuma ieviešanas gaitai un sagaida, ka CVK ieviesīs revidentu ieteikumu pēc būtības – izstrādās un piemēros budžeta aprēķināšanas un plānošanas principus praksē, lai savlaicīgi un balstoties uz pēc iespējas precīzi veiktiem aprēķiniem sagatavotu nepieciešamā valsts budžeta finansējuma pieprasījumus.
Vērtējot ieteikuma ieviešanas gaitu, Valsts kontrole konstatēja, ka CVK ir izpildījusi vienu no plānotajām darbībām – izstrādājusi vadlīnijas vēlēšanu iecirkņa aprīkojuma, vēlēšanu komisijas locekļu un darbinieku skaita un plānoto darba stundu skaita noteikšanai Saeimas vēlēšanās atkarībā no vēlētāju skaita iecirknī.
Savukārt otra plānotā darbība – izstrādāt detalizētus nosacījumus Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma aprēķināšanai – joprojām nav veikta. Līdz ar to arī 2022. gada budžeta pieprasījums nav sagatavots, pamatojoties uz pēc iespējas precīzāku vēlēšanu nodrošināšanai nepieciešamo izdevumu aprēķinu.
CVK skaidroja, ka ieteikumu līdz šim nav izdevies ieviest finanšu plānošanā kvalificēta speciālista trūkuma dēļ. Šāda speciālista nodrošināšanai CVK iesniedza prioritārā pasākuma pieprasījumu izveidot papildu amata vietu – CVK sekretariāta vadītāju, kura pienākumos ietilptu arī finanšu plānošana. Tomēr, apstiprinot CVK budžetu 2023. gadam, papildu amata vieta netika izveidota, bet tika piešķirts finansējums atlīdzības celšanai CVK darbiniekiem.
Vienlaikus pēc CVK ierosinājuma ar grozījumiem likumā par budžetu un finanšu vadību CVK ir pielīdzināta citām neatkarīgajām iestādēm, tā dodot iespēju CVK iesniegt un aizstāvēt savu budžeta pieprasījumu Ministru kabinetā.
Valsts kontroles ieskatā, piemērojot normatīvajā aktā no jauna piešķirtās tiesības, CVK būtu jāizmanto detalizēti nosacījumi vai metodika vēlēšanu nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma aprēķināšanai, lai sagatavotu un argumentēti pamatotu pieprasīto finanšu līdzekļu apmērus ikgadējā budžetā un prioritāro pasākumu pieteikumos vidēja termiņa budžetam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
