Foto: DELFI

Kopā ar Rēzeknes domes atlaišanas likumprojektu nākamnedēļ, 7.maijā, izskatīšanai valdībā tiks virzīti arī grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, kas ļautu pēc Rēzeknes vietvaras atlaišanas pilsētā nerīkot pašvaldības ārkārtas vēlēšanas, intervijā Latvijas Radio sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Viņa skaidroja, ka ar grozījumiem Pašvaldības domes vēlēšanu likumā iecerēts noteikt, ka pašvaldības ārkārtas vēlēšanas nav jārīko, ja dome tiek atlaista ne mazāk kā gadu pirms plānotajām kārtējām pašvaldību vēlēšanām, turpretim pašreizējā regulējumā ir noteikts deviņu mēnešu laika periods.

"Šādi likuma grozījumi par deviņiem mēnešiem tika pieņemti tajā laikā, kad tika atlaista Rīga. Mūsu ieskatā varbūt zināmā mērā arī tās bija vairāk tā kā Rīgai domātas likuma izmaiņas, jo pirms tam ļoti daudzus gadus ārkārtas vēlēšanas nerīkoja 15 mēnešus pirms vēlēšanām, kas ir vairāk nekā gads," sacīja Bērziņa.

Kā aprēķinājusi ministre, ja Rēzeknes pašvaldība tiks atlaista apmēram pirms Saeimas aiziešanas brīvdienās, tad līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām atliks apmēram gads, kas nozīmē, ka Rēzeknes dome būs jāpārvēlē vien kārtējās pašvaldību vēlēšanās nākamā gada vasaras sākumā. Saskaņā ar likumu nākamā gada pašvaldību vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā 7. jūnijā.

Kā ziņots, Rēzeknes domes atlaišanas likumprojektu valdība skatīs nākamnedēļ, 7. maijā, iepriekš sacīja Bērziņa, uzsverot, ka galavārds šajā jautājumā piederēs Saeimai, kurai būs jāpieņem likums par Rēzeknes domes atlaišanu un administrācijas iecelšanu tās vietā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojektu, kas paredz atlaist Rēzeknes domi un iecelt pagaidu administrāciju. Kā radio sacīja Bērziņa, patlaban ir nepieciešams vēl mazliet laika, lai likumprojektā iekļautu dažus saņemtos priekšlikumus, tādējādi uzlabojot to. Ministre pieļauj, ka būs centieni šo likumu apstrīdēt.

Patlaban likumprojekta anotācijā uzskaitīts plašs juridiskais pamatojums domes atlaišanai. VARAM norāda, ka dome demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības, kas saistītas ar pašvaldības 2023. gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024. gada budžeta izstrādi un pieņemšanu.

Pārraugošās valsts pārvaldes institūcijas nav guvušas pārliecību, ka pašvaldības finanšu situācija pie esošās domes varētu mainīties. Tas apdraudot pašvaldības autonomo funkciju izpildi un administrācijas darbības nodrošināšanu.

VARAM piedāvā pašvaldībā iecelt pagaidu administrāciju. Tās vadītāja būtu bijusī Uzņēmuma reģistra vadītāja, juriste Guna Puce, bet viņas vietnieki - Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektore, ekonomikas zinātņu doktore Iveta Mietule un bijušais Rīgas būvvaldes vadītājs Jānis Belkovskis.

Pagaidu administrācijas sastāvs izvēlēts, ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, reputāciju un izglītību, skaidro VARAM. Viņi varēs savienot savus amatus ar esošajiem amatiem citās institūcijās.

Kā ziņots, iepriekšējā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") vadībā pilsēta nonāca smagās ekonomiskās grūtībās, vairs nespējot pildīt savas finanšu saistības. 2023. gada rudenī Rēzeknes pilsētā tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības. Šādos apstākļos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Bartaševiču atstādināja no amata. Viņš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā.

Rēzeknes domes priekšsēdētājs tika atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, apliecinājuši domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.

"Kopā Latvijai" sākotnēji centās panākt Rēzeknes domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas, taču no valdības puses attiecīgi soļi nesekoja, tā vietā faktiski piespiežot Rēzeknes domes valdošo koalīciju tomēr pieņemt sabalansētu 2024. gada budžetu un ievēlēt jaunu domes priekšsēdētāju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!