Rēzeknes ārsta lieta: pacientes meitas sūdzība, inspekcijas analīze un LĀB aizstāvība
Foto: LETA

Pēc jūlijā piedzīvotā kārtējā insulta Ilzes Spergas mammas atveseļošanās šoreiz nenorit kā citas reizes – ir pamatīgi kognitīvie traucējumi, proti, uztveres un rīcības problēmas. Ārsti tuviniekiem teikuši, ka pilnīgas izveseļošanās potenciāls ir zems. Šis gadījums izpelnījās rezonansi sabiedrībā, jo Ilzes māti drīz pēc uzņemšanas Rēzeknes slimnīcā naktī bija izrakstījis ārsts, kura vārds jau medijos bija izskanējis saistībā ar kriminālprocesu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Otrdien Sperga vērsās Veselības inspekcijā (VI), aicinot izskatīt Rēzeknes slimnīcā sniegto veselības aprūpi. Viņa arī nosūtījusi iesniegumu Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) Ētikas komisijai un Aroda tiesai.

Jautāta, uz kādiem rezultātiem cer pēc dokumentu iesniegšanas, Sperga portālam "Delfi" atzina, ka vēlas, lai "Rēzeknes slimnīcā piebremzētos terors pret smagi slimiem senioriem, jo diemžēl tā bija sistēma". Savā iesniegumā Sperga aicina vērtēt konkrēto gadījumu, ņemot vērā arī citu cilvēku ziņoto par līdzīgiem gadījumiem, par kuriem cilvēki pie viņas vērsušies. Ziņas par dažiem no tiem ir arī pievienotas iesnieguma pielikumos.

Kā portāls "Delfi" noskaidroja Veselības inspekcijā, šī iestāde jau pēc savas iniciatīvas ir veikusi gadījuma analīzi, saņemot mikroblogošanas vietnē "Twitter" Spergas sniegto informāciju par 2019. gada 19. jūlijā Rēzeknes slimnīcas uzņemšanas nodaļas ārsta Georgija Tihonova veikto veselības aprūpi viņas mātei.

Tāpat arī inspekcija norāda, ka saņemta vēl viena sūdzība par ārsta rīcību cita pacienta gadījumā.

"Kad tiks saņemts Spergas iesniegums, tas nonāks Ārstniecības riska fondā, lai secinātu kaitējuma esību vai nē," "Delfi" skaidroja inspekcijā.

Pašlaik ārsts Tihonovs ir atstādināts no darba pienākumiem un ar atvērtu darba nespējas lapu, informēja Rēzeknes slimnīca. Tās pārstāve Laura Sondore-Strode nevarēja pateikt, kad viņš noslēgs darba nespējas lapu un to, kāda situācija būs turpmāk.

Ģimeneijauna ikdienas rutīna

Pašlaik Spergas mammas saprašana un domāšana, kā apgalvo ārsti, ir aptuveni divarpus gadus veca bērna līmenī, sarunā ar "Delfi" teica Sperga. "Mamma var pati izlupināt pupiņas no pākstīm un tīrīt sēnes, bet visu saliek vienā traukā," atklāja meita.

"Tā viņa arī dzīvos savā pasaulē". Ilze Sperga

Nelaime notika jūlijā, tuviniekiem bija bažas par insultu, tā kā mātei bija nošļucis mutes kaktiņš, nedzīvi sejas vaibsti un zaudētas runas spējas. Tāpēc arī saukta neatliekamā palīdzība, kas māti nogādāja Rēzeknes slimnīcā. Taču dežurējošais ārsts māti naktī no slimnīcas izrakstījis. Pēc tuviniekiem sniegtās informācijas, datortomogrāfijā neesot bijis konstatēts insults. "Taču viņa joprojām nerunāja. Pirms dažām stundām viņa bija staigājoša, runājoša un tagad pilnīgi nekāda," toreiz stāstīja pacientes meita.

Pēc izrakstīšanas no slimnīcas tuvinieki toreiz, jūlija naktī, nogādājuši sirmgalvi Daugavpils reģionālajā slimnīcā, kur viņa turpināja ārstēšanos insulta vienībā. Tur ārsti insultu apliecinājuši.

Sperga arī norāda, ka nopietni runas traucējumi joprojām saglabājas, un mamma spēj izdvest tikai atsevišķas skaņas.

Pa šo laiku Spergas mamma ir izgājusi rehabilitācijas kursu Jaunķemeros, ir bijusi arī Siguldas slimnīcas rehabilitācijas nodaļā, bet ārstēšanās vēl ir jāturpina. Ir nepieciešams arī logopēds. Ārsti saka, ka pilnīgas izveseļošanās potenciāls ir zems. "Tā viņa arī dzīvos savā pasaulē," nosaka pacientes meita. Māju vidē viņa jūtas krietni labāk, bet ģimenei jādomā par aprūpes iespējām, jo tā ir nepieciešama visu diennakti.

Ģimene mēģina izveidot jaunu rutīnu, bet tas nav vienkārši. "Arī mums pašiem vajag saprast, cik daudz viņa saprot vai nesaprot. Kā jau slimnieks viņa ir kašķīga, kaut ko grib pa savam. Tai pat laikā, sarunāties nav iespējams," stāstīja Sperga, nosakot, ka mamma klausa tikai viņu un zāles no savas jaunākās māsas neņem.

Tihonova vārds jau pirms pāris gadiem bija medijos izskanējis saistībā ar kriminālprocesu, kuru uzsāka pēc kāda Rēzeknes slimnīcas pacienta nāves. Ziņu aģentūra LETA vēstīja, ka 2015. gadā, saskaņā ar apsūdzību, Rēzeknes slimnīcas dežurējošais ārsts nenoteica šim vīrietim precīzu klīnisko diagnozi un nenodrošināja saslimšanai atbilstošu ārstēšanu, līdz ar to turpinājās viņa veselības traucējumi. Ārsts pacientu nosūtījis mājās, kur pēc dažām stundām iestājās vīrieša nāve. Tomēr pēc kvalifikācijas celšanas kursu iziešanas viņš turpināja darbu Rēzeknes slimnīcā. Pēc šīs ārsta kļūdas Ārstniecības riska fonds mirušā pacienta tuviniekiem izmaksāja aptuveni 100 000 eiro kompensāciju.

Ko noskaidroja VI Rēzeknes gadījuma analīzē


VI portālam "Delfi" minēja, ka saistībā ar Spergas lietu pēc savas iniciatīvas veica gadījuma analīzi. Inspekcija norādīja, ka, lai nodrošinātu efektīvu gadījuma cēloņu analīzi un veselības aprūpes uzraudzību ārstniecības iestādēs, VI tika izveidota darba grupa, kas analīzes procesā ir pieprasījusi un analizējusi ierakstus medicīniskajā dokumentācijā, veikusi notikuma apstākļu izpēti Rēzeknes slimnīcas uzņemšanas nodaļā, guvusi papildu informāciju no Rēzeknes slimnīcas gadījuma izskatīšanas komisijas, kā arī apkopojusi VI tematiskās pārbaudes par insulta vienības darbu Rēzeknes slimnīcā rezultātus.

Diemžēl Tihonova veselības stāvokļa dēļ VI neesot izdevies iegūt papildu informāciju no šī ārsta, bet inspekcijas rīcībā ir ārsta paskaidrojums Rēzeknes slimnīcas vadībai tūlīt pēc izskanējušās informācijas plašsaziņas līdzekļos. Inspekcijas darba grupa veica gadījuma cēloņu un riska faktoru analīzi ar mērķi identificēt nepieciešamos uzlabojumus nākotnes insulta pacientu ārstniecībā, ir saskatījuši un identificējusi nepieciešamos uzlabojumus. Inspekcija ir pabeigusi gadījuma analīzi un iesniegusi Veselības ministrijā.

Ārstu biedrība aizstāv. Kāpēc iepriekš neanulēja licenci


Rēzeknes slimnīca portālam "Delfi" plašāk nekomentēja nesen notikušo Latvijas Ārstu biedrības prezidentes Ilzes Aizsilnieces vizīti un tikšanos ar slimnīcas valdi, jo uzskata, ka "viņa pietiekoši izsmeļoši ir (medijos) akcentējusi" pārrunāto problēmu, portālam "Delfi" slimnīcas nostāju pauda tās pārstāve Laura Sondore-Strode.

"Mēs dzīvojam tiesiskā valstī, likumi un noteikumi ir jāievēro, ko arī LĀB uzrauga. Ja pēc likumā paredzētas kārtības būs ārsta sertifikāts jāaptur, to izdarīsim nekavējoties" Ilze Aizsilniece

Sarunā ar portālu "Delfi" Aizsilniece aizstāvēja ārstu Tihonovu, sakot, ka viņš ir "profesionālis, kuram ir jāstrādā vairāk nekā ārstam ir pieļaujams, lai varētu nopelnīt pienācīgu algu; profesionālis, kuram bez tiešajiem ārsta pienākumiem vēl bieži nākas risināt pacientu sociālos jautājumus, vienkārši izdeg. Un tad vēl šo profesionāli nozākā, neizmeklējot cēloņus un neizanalizējot situāciju".

Aizsilniece uzskata, ka "nedrīkst šādi publiski pazemot ārstu, kurš visu mūžu ir nostrādājis vienā darba vietā." Ir nepieciešams izpētīt situāciju, izanalizēt un, ja nepieciešams, sodīt, kā arī izskaidrot kolēģiem, kāpēc ir radusies kļūda darbā. "Tviterņemšanās un tviterpēršanās mūs padara par seklām būtnēm, viegli manipulējamu baru," portālam "Delfi" apgalvoja Aizsilniece.

LĀB prezidente Ilze Aizsilniece portālam "Delfi" norādīja, ka Spergas sūdzība būs pamats VI izskatīt ārsta Tihonova darbu un pieprasīt medicīnisko dokumentāciju.

Tiesa, kā iepriekš portālam "Delfi" atklāja VI, LĀB nav tiesību pieprasīt pacientu medicīnisko dokumentāciju. Proti saistībā ar mirušā sirmgalvja lietu jau pirms pāris gadiem VI bija prasījusi LĀB pieņemt lēmumu par viņa ārsta sertifikāta anulēšanu saistībā ar neprecīzas diagnozes noteikšanu pacientam. Tomēr viņa licence netika anulēta.

Portālam "Delfi" Aizsilniece skaidroja, ka Tihonova lietu izskatīja profesionālās asociācijas sertifikācijas komisija un ārsta sertifikātu var apturēt noteiktos gadījumos, piemēram, ja ārsts tiek notiesāts, tomēr Tihonova lieta vēl tiek izskatīta, nav tiesas sprieduma

LĀB Sertifikācijas padome apstiprina profesionālo asociāciju sertifikācijas komisiju lēmumus, bet ārstu sertifikāciju un resertifikāciju nosaka Ministru kabineta noteikumi. "Mēs dzīvojam tiesiskā valstī, likumi un noteikumi ir jāievēro, ko arī LĀB uzrauga. Ja pēc likumā paredzētas kārtības būs ārsta sertifikāts jāaptur, to izdarīsim nekavējoties," apgalvoja Aizsilniece.

Turpmāk, lai varētu rīkoties šādās strīdus situācijās, LĀB strādājot pie likumdošanas maiņas. Proti, lai arī LĀB aroda tiesai būtu iespējams iepazīties ar pacientu medicīnisko dokumentāciju. "Tas mums palīdzētu risināt daudzus jautājumus," pārliecināta Aizsilniece.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Latvijas Ārstu biedrība Veselības inspekcija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form