AppleMark
Foto: F64

Par samazinātu finansējumu aizsardzības jomai Ziemeļatlantijas alianse Latvijai sankcijas nepiemēros, tomēr ir svarīgi sabiedrotajiem pierādīt, ka valstij ir plāns finansējuma palielināšanai nākotnē, intervijā laikrakstam "Diena" paudis Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"NATO nav ierasts piemērot kaut kādas sankcijas šādos gadījumos kādai no dalībvalstīm. Taču mums ir jāsaprot, ka valsts nespēja solidāri uzņemties atbildību par kopējo aizsardzību, kas ir viens no galvenajiem NATO darbības principiem, var novest pie tā, ka citas dalībvalstis izturas rezervēti pret Latvijas vajadzībām, kad mums tādas parādās. Tas attiecas uz mūsu drošības interesēm," paudis Riekstiņš.

"Zināms, ka Latvijai ir virkne konkrētu lietu, kas mūs interesē, atrodoties aliansē. Uzskatāms piemērs ir Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzība. To lielā mērā nodrošina, pamatojoties uz citu dalībvalstu dalību ar savām lidmašīnām. Citas valstis var ļoti pamatoti teikt, ka mums arī ir nodokļu maksātāji, mums arī ir ekonomiska rakstura sarežģīti laiki, mēs nevaram jums palīdzēt," skaidrojis Latvijas pārstāvis aliansē.

Viņš klāstījis, ka jebkura praktiska aktivitāte, dalība operācijās vai padomdevēju nozīmēšana kādā jomā arī galu galā maksā naudu, un šobrīd Latvijas "spalvas spodrina apstāklis, ka Latvija piedalās kopīgajā operācijā Afganistānā ar būtisku karavīru skaitu iepretim mūsu valsts iedzīvotāju skaitam".

"Tas, ko NATO labprāt sagaidītu no Latvijas, ir, ka mēs viņiem spējam iedot skaidri saprotamu plānu, kā mēs vidējā termiņā atgriežamies pie nopietna aizsardzības spējām veltīta finanšu līmeņa. Ja mums būtu plāns, ko mēs varētu saviem partneriem parādīt. Redziet, šobrīd mums iet grūti, bet tuvākajos gados redzam iespējamu progresu," norādījis Riekstiņš.

Jau ziņots, ka, lai varētu uzturēt Nacionālo bruņoto spēkus (NBS), nākamā gada konsolidācija vairs nebūtu jāattiecina uz aizsardzības jomu, un tās budžets būtu jāsaglabā virs 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), uzskata Aizsardzības ministrija. ASV aizsardzības budžetam atvēl 5% no IKP, kaimiņvalsts Igaunija - 2%, kamēr Latvijā tas ir 1%.

Aprīļa nogalē Beļģijā notikušajā NATO aizsardzības politikas plānošanas komitejas sēdē tika skatīts ziņojums par Latvijas militāro spēju attīstību 2010.gadā, kurā augstu novērtētas aizsardzības nozarē veiktās reformas, taču norādīts uz neatbilstošo Latvijas aizsardzības budžeta līmeni. Skarbu kritiku par Latvijas aizsardzības spēju īstenošanai neadekvāti mazo budžetu izteica arī citas NATO dalībvalstis.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form