Foto: Shutterstock

Lai gan Latvijas mediju telpa tematos, kas saistīti ar valsts aizsardzību, ir visai noturīga pret Krievijas vēstījumiem, sabiedrībai būtu jāstiprina kritiskā domāšana un jāvērtē avoti, no kuriem tiek iegūtas ziņas, tā, komentējot Latvijas Ārpolitikas institūta pētījumu "Latvijas plašsaziņas līdzekļu noturība pret citu valstu vēstījumiem: Krievijas faktors NATO 2016. gada Varšavas samita kontekstā", portālam "Delfi" pauda viens no pētījuma autoriem Māris Andžāns.

Saskaņā ar pētījumā secināto gan latviski, gan krieviski raidošie un rakstošie Latvijas plašsaziņas līdzekļi Krievijas informācijas avotu sniegtos vēstījumus par Varšavas samitu, kas notika jūlijā, izmantoja viedokļu dažādībai un tie netika pasniegti ''ne sensacionāli, nedz arī aizstāvot šādas informācijas būtiskumu''.

Pētījuma autori gan secinājuši, ka "Latvijas plašsaziņas telpas noturība ar Latvijas aizsardzību saistītajos jautājumos neizslēdz atsevišķu sabiedrības grupu lielāku ievainojamību pret citu valstu vēstījumiem, jo daļa sabiedrības informāciju uzņem no Krievijas plašsaziņas līdzekļu telpas". Tāpat mediju lietotājus var ietekmēt dzīvošana salīdzinoši slēgtā informācijas telpā, proti, iespēja sociālajos tīklos, mobilajās aplikācijās un citviet pašam izvēlēties un atlasīt tikai konkrētus avotus, kas šķiet interesanti un saistoši.

Pētījumā apskatīti mediji, kuri saturu rada Latvijā, un secināts, ka kopš Krimas okupācijas un notikumiem Donbasā latviski rakstošie mediji Krievijai pievērsuši lielāku uzmanību un sākuši kritiskāk vērtēt informāciju, kas nāk no Austrumu kaimiņa.

Ja raugāmies pirms Krimas krīzes, tad bija gluži vai kā adatu siena kaudzē jāmeklē, kur Krievija tiek aprakstīta kā potenciāls drauds.
Māris Andžāns

"Ja raugāmies pirms Krimas krīzes, tad bija gluži vai kā adatu siena kaudzē jāmeklē, kur Krievija tiek aprakstīta kā potenciāls drauds," par Latvijas mediju vidi stāsta Andžāns, piebilstot, ka pirms Eiromaidana "sabiedrība un lēmumu pieņēmēji bija ieslīguši zināmā letarģijā". Savukārt šobrīd latviski raidošie un rakstošie mediji dažubrīd pauž pat ''spēcīgāku nostāju nekā vajadzīgs''. Andžāns gan šo tendenci vērtē drīzāk pozitīvi, uzsverot, ka pašreizējie politiskie procesi pasaulē liek domāt, ka Rietumu attieksme pret Krieviju kļūs draudzīgāka, tādēļ ir labi, ka mediji ''neļauj ieslīgt apātijā''.

Pētnieki novērojuši atšķirības tajā, kā Krievijas nostāja NATO samita kontekstā atspoguļota krieviski rakstošajos interneta ziņu portālos, proti ''krievvalodīgie portāli lielāku uzmanību velta Ukrainai un tam, kādi būs NATO lēmumi un darbības šajā sakarā''. Tāpat secināts, ka krievvalodīgo mediju nostāja nav tik draudzīga Latvijas aizsardzības vēstījumam, taču tā nav arī naidīga.

Tas, ko mēs novērojām, bija pat pārsteigums, ka krieviskajā telpā situācija nav tik atšķirīga.
Māris Andžāns

''Krievu valodā strādājošie plašsaziņas līdzekļi vairāk paļaujas uz informācijas avotiem Krievijā vai arī citu valstu – pamatā Rietumeiropas – informācijas avotiem, kas nereti mēdz informāciju atspoguļot no Krievijai nedaudz pozitīvākas perspektīvas,'' teikts pētījuma secinājumos, uzsverot, ka krieviski raidošo un rakstošo mediju nostāja pret NATO samitu bijusi mazliet nelabvēlīgāka, taču ''nav novērojami tieši mēģinājumi aicināt auditorijas noraidīt samita lēmumus vai izvēlēties Krievijas pozīciju''.

Taujāts par to, vai kopumā konkrētā NATO samita ziņu kontekstā apstiprinājies iepriekš nereti dzirdētais apgalvojums, par divām teju dažādajām informācijas telpām, Andžāns atbildēja noliedzoši: "Tas, ko mēs novērojām, bija pat pārsteigums, ka krieviskajā telpā situācija nav tik atšķirīga."

Andžāns pieļāva, ka viens no iemesliem, kādēļ krieviski raidošo un rakstošo mediju nostāja vairs nav tik atšķirīga, iespējams, ir šo plašsaziņas līdzekļu ''zināma samierināšanās ar to, ka Latvija ir NATO sastāvā'', kā arī bailes par slēgšanu.

Tāpat pētījuma autori darbā secinājuši, ka ''būtiskākajās latviešu valodā strādājošajās redakcijās vērojams neapstrīdams atbalsts Latvijas valsts aizsardzības vēstījumam" un to atrašanās vienotā vērtību un uzskatu skalā ar Latvijas valsts institūcijām.

Pētījumu iespējams lasīt šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!