Foto: AFI

Rīgas pašvaldības pakļautībā esošajās izglītības iestādēs patlaban trūkst 234 pedagogu. Pēc skolu direktoru stāstītā, īpaši vajadzīgi eksakto priekšmetu, piemēram, fizikas, skolotāji.

Laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze" vēsta, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība raizējas, ka ar katru gadu aizvien vairāk jūtams pedagogu trūkums.

"Pedagogu trūkums ir ļoti jūtams. Esošajiem ir pārāk liela slodze, un līdz ar to cieš kvalitāte," teic Natālijas Draudziņas ģimnāzijas direktors Māris Sika. Viņa vadītajai mācību iestādei trūkst matemātikas un dabaszinātņu, sevišķi fizikas skolotāju un šajā vasarā jāatrod trīs pedagogi. "Trūka piecu, divus kadrus izdevās atrast," piebilst Sika.

Eksakto priekšmetu skolotāju trūkums nav tikai Rīgas problēma, piemēram, arī Viesītes vidusskolā nepieciešami fizikas skolotāji un ne mazāk vajadzīgi arī angļu valodas un vēstures pedagogi. Kā uzsver skolas direktors Andris Baldunčiks, laukos tā ir vēl lielāka problēma nekā Rīgā. "Mūsu skolas pedagogu vidējais vecums ir virs 45 gadiem. Sanāk, ka jāizdzīvo no pensionāriem, jo jaunie skolotāji strādāt nenāk," sūkstās direktors. Arī Sika uzsver, ka "novecošanās notiek ļoti strauji", un lēš, ka 15 gadu laikā, kurus viņš pavadījis direktora krēslā, skolotāju vidējais vecums pieaudzis par 15 gadiem.

"Izglītības sistēma ir specifiska ar to, ka nav sagraujama īsā laikā, bet nav arī momentā atjaunojama. Rezultāts būtu redzams laika gaitā un izpaustos kā jauno pedagogu pieplūdums skolās," spriež Sika.

Rīgas Raiņa 8. vakara vidusskolas direktors Juris Šmits visai skeptiski norāda, ka "jaunos iemānīt skolā ir bezceris" un, pēc viņa domām, līdzēt varētu virkne sociālo labumu, piemēram, labākas apdrošināšanas polises, atviegloti kredītu nosacījumi, kā arī regulāras pieredzes apmaiņas iespējas, kas palīdzētu paaugstināt pedagogu profesionalitāti. "Algu jautājums jau arī nav mazsvarīgs. Jo, piemēram, studējot fiziku, iemāca domāt tik plaši un sistēmiski, ka cilvēki vienkārši neiet strādāt uz skolu, jo redz citur iespējas sevi realizēt un adekvāti nopelnīt," situāciju skaidro Šmits.

"Tā kā pašlaik izvirzījies jautājums par pedagogu darba samaksu, tad izveidojies priekšstats, ka tas ir vienīgais faktors, kāpēc no skolām iet prom pedagogi un jaunie speciālisti, kuri ieguvuši augstāko pedagoģisko izglītību, meklē citu darbu. Jautājums ir krietni komplicētāks," uzsver psiholoģijas maģistre un lektore Dace Bērziņa. Viņas skatījumā vislielākā izglītības problēma ir tā, ka pat amatpersonu un speciālistu vidū nav īstas izpratnes par cēloņu un seku sakarībām. "Jautājums – kāpēc jaunie skolotāji nenāk strādāt uz skolu? – prasa vispusīgu situācijas izpratni. Pirmām kārtām tas jāskata cilvēka neapzināto profesijas izvēles motīvu kontekstā un iespējās tos realizēt. Taču, nākot strādāt uz skolu, pašreizējā situācijā nav iespējams realizēt gandrīz nevienu no skolotāja profesijas izvēles būtiskākajiem emocionālajiem, neapzinātajiem motīviem. Ja jaunam cilvēkam kā dominējošais motīvs ir: būt vajadzīgam, noderīgam, palīdzēt bērnam augt, tad viņš ļoti ātri – trīs līdz piecos gados – var nonākt profesionālās izdegšanas riska grupā," skaidro Bērziņa.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form