Rīgas dome 'jautājumu kvotu' skandālā pārmet VARAM tiesiskās paļāvības pārkāpšanu
Foto: LETA

Rīgas dome (RD), reaģējot uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izteikto ultimātu atcelt deputātu "jautājumu kvotas", nosūtījusi ministrijai vēstuli, kurā pauž nostāju – VARAM draudi pārkāpj tiesiskās paļāvības principu, jo citās pašvaldībās līdzīgi ierobežojumi ieviesti bez pārmetumiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

RD vēstulē atgādina VARAM par "Pašvaldību likuma" 49. punktu, kurā rakstīts, ka nelikumīgus pašvaldību saistošos noteikumus ar motivētu rīkojumu ir jāaptur ministram Kasparam Gerhardam (NA). Tā kā šādu rīkojumu dome nav saņēmusi, tā līdz šim VARAM pausto nostāju un sūtītās vēstules uzskata par informatīva rakstura materiāliem.

Mēra Nila Ušakova (S) parakstītajā vēstulē skaidrots, ka RD iepazinusies ar citu pašvaldību pieredzi un sapratusi – daudzviet nolikums jau gadiem ierobežo jautājumu uzdošanas ilgumu un skaitu, bet ministrija tam neesot iebildusi.

"Pašvaldība, risinot problēmu, kā nodrošināt produktīvu darbu Rīgas domes sēžu laikā, paļāvās uz citu pašvaldību pozitīvo pieredzi, pieņemot, ka VARAM būs vienāda tiesiskā izpratne un vienlīdzīga attieksme pret visām Latvijas pašvaldībām. Līdz ar to, vēršoties ar iebildumiem pret RD, ministrija ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu," rakstīts vēstulē.

"Rīgas domē strādā 60 deputāti. Ja katram no viņiem ir tiesības uzdot trīs jautājumus un vidējais izskatāmo jautājumu skaits vienā domes sēdē ir apmēram 100 jautājumi, tas nozīmē 18 000 jautājumi vienā sēdē pie esošā regulējuma!" aritmētikas piemēru sniedz dome.

RD arīdzan mudina ministriju izpētīt Saeimas kārtības rulli, kur minēts, ka jautājumu uzdevušais deputāts pēc atbildes saņemšanas var uzdot divus ar iesniegto jautājumu saistītus papildjautājumus. Pēc tam, kad ir saņemtas atbildes uz jautājuma iesniedzēju papildjautājumiem, ar iesniegto jautājumu saistītus papildjautājumus, bet ne vairāk kā trīs, var uzdot pārējie klātesošie deputāti. Savukārt sēdes vadītājs drīkst noraidīt papildjautājumus, kas nav saistīti ar skatāmo jautājumu.

Vēstulē arīdzan atgādināts par pašvaldību likuma 23. pantu, kas ļauj domei pašai lemt par darba organizāciju. "Mūsuprāt, demokrātija nenozīmē visatļautību un domes priekšsēdētājam ir jārūpējas par to, lai domes sēdes noritētu saprātīgā laikā un lai politisku apsvērumu dēļ netiktu apzināti kavēta vai atlikta lēmumu pieņemšana. Šāda problēma pastāv Rīgas domē, kad deputāti uzdod ziņotājam jautājumus, kas neattiecas uz izskatāmās lietas būtību, neietilpst ziņotāja kompetencē vai ir ziņotāja godu un cieņu aizskaroši," raksta RD, norādot, ka grozījumi uzlabos deputātu produktivitāti.

Ziņots, ka RD pēc 11 stundu debatēm naktī uz 1. martu pieņēma grozījumus pašvaldības nolikumā, kas paredz, ka turpmāk deputātiem sēdēs būs tiesības izskatāmā jautājuma ziņotājam uzdot ne vairāk kā trīs jautājumus. Tāpat deputāti viena jautājuma skatīšanas laikā varēs ņemt tikai vienu pārtraukumu, kā arī turpmāk ziņotājiem būs tiesības uz "galavārdu", kam atvēlēs trīs minūtes laika.

Drīz vien pret šiem grozījumiem iestājās VARAM, saucot tos par Satversmei neatbilstošiem. 19. martā ministrija izteica domei ultimātu – nākamajā RD sēdē tie jāatceļ, vai arī tos atcels pati VARAM. Dome draudos neieklausījās un 23. marta sēdē šo punktu neiekļāva. Taču VARAM rīcība izpalika, jo tā vispirms vēlas iepazīties ar šajā rakstā citētās vēstules argumentiem. Vēlāk Gerhards izplatīja paziņojumu, ka "nekādā gadījumā netiks pieļauta Rīgas domes deputātu ierobežojošo grozījumu atstāšana esošajā redakcijā." Ministrs sola grozījumus ar rīkojumu apturēt.

RD pusē nostājusies Latvijas Pašvaldību savienība, norādot, ka pašvaldības dome ir atbildīga savu vēlētāju, nevis ministrijas priekšā. Turklāt, ja 28 opozīcijas deputāti katrs uzdotu trīs jautājumus, tad ziņotājam nāktos atbildēt uz 84 jautājumiem.

Domes koalīcija ar opozīciju grozījumus pirmo reizi apsprieda 9. martā, kad mērs Nils Ušakovs (S) nolēma vēl nedēļu padomāt. Pirmdien, 19. martā, bija paredzēta vēl viena tikšanās, taču uz to opozīcijas frakcijas neatnāca.

Kā portālam "Delfi" pauda opozicionārs Juris Pūce (LA), viņš un kolēģi uz plānoto tikšanos nav nākuši, jo uzstāj uz nolikuma grozījumu pilnīgu atcelšanu. Savukārt vicemērs Andris Ameriks klāstīja, ka koalīcija grozījumu atcelšanu piedāvā skatīt kopā ar to uzlabošanu, kas opozīcijai nav pa prātam.

Grozījumu uzlabojumi, koalīcijas ieskatā, būtu, piemēram, 30 jautājumu ierobežojums frakcijai par katru no sēdē izskatāmajiem jautājumiem, kā arī ne vairāk par 60 jautājumiem budžeta pieņemšanas laikā.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka 2018. gada budžeta pieņemšanas sēde RD ilga trīs dienas, opozīcijas deputātiem uzdodot vairākus simtus jautājumu pilsētas "galvenajai grāmatvedei" Ilgai Tiknusei, kura ir Finanšu departamenta direktore.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Juris Pūce Latvijas Pašvaldību savienība Nils Ušakovs Rīgas dome Saeima VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form