Rīgas domes Īpašuma departamenta īpašuma pārvaldes priekšnieks Oļegs Burovs esot liedzis iepazīties ar prasīto informāciju un piedraudējis "sadot pa seju" laikraksta "Večerņaja Riga" (VR) žurnālistam Iļjam Dimenšteinam, kurš vēlējies saņemt sīkāku izskaidrojumu, kā tiks izmantoti 46 000 latu, kas paredzēti graustu nojaukšanai Rīgā, Maskavas ielā 9.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Par to šodien ziņo laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA). Dimenšteins NRA stāstījis, ka par Burova atteikumu uzrādīt izdevumu tāmi uzrakstījis savā publikācijā un par informācijas liegšanu pasūdzējies Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekam Sergejam Dolgopolovam.

Kā stāstījis VR žurnālists, Burovs ieteicis iesniegt viņam oficiālu vēstuli, kura arī uzrakstīta, taču šonedēļ pirms domes sēdes domes amatpersona to neesot pieņēmusi. "Kad ierados viņa kabinetā, tur bija sapulcināti iespējamie speciālisti, kuru klātbūtnē viņš neizcēlās ar laipnību, bet, izsaucis mani no kabineta, Burovs man vairākkārt prasīja: "Pa seju negribi?"," stāstījis Dimenšteins.

VR žurnālists uzskata, ka Burovs informāciju nevēlas publiskot, baidoties, ka varētu atklāties nelikumības. Burovs NRA apgalvojis, ka žurnālistam neesot draudējis un ar viņu runājis kā "vienkāršs cilvēks", ne kā amatpersona. Burovs paudis neapmierinātību, ka žurnālists no dažiem jautājumiem izveidojis rakstu, un apvainojis žurnālistu nekompetencē.

"Kad man prasīja izdevumu tāmi, es nodomāju, kāpēc viņam tā ir vajadzīga un kas aiz viņa stāv. Tāpēc teicu, ka man vajag pakonsultēties ar juristiem, vai es šo informāciju varu sniegt. Teicu, lai viņš informāciju pieprasa, rakstot oficiālu iesniegumu, un mēs to izvērtēsim, bet diemžēl šādu iesniegumu neesmu saņēmis. Gribu redzēt motivāciju, kāpēc viņam šāda informācija vajadzīga, un tad ar ekspertiem izvērtēt, vai informāciju varu sniegt. Turklāt "Večerņaja Riga" nav nekāds "Dienas Bizness", kas varētu izvērtēt šo tāmi. Nedomāju, ka no viņa puses bija korekti sūdzēties Dolgopolovam," NRA sacījis Burovs.

Kā NRA atzinis Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docents Ābrams Kleckins, šāda žurnālista apvainošana un informācijas liegšana liecina, ka mūsu valstī ir zema politiskā kultūra un netiek ievērotas ētiskās normas. "Ir svarīgi, lai katrs šāds gadījums sadurtos ar nosodījumu – vai tas būtu juridisks vai morāls," sacījis Kleckins.

Informācijas atklātības likums noteic, ka informācija sabiedrībai ir pieejama visos gadījumos, ja vien šajā vai citos likumos nav noteikts citādi. "Atteikums sniegt informāciju ir ļoti rūpīgi jāpamato. Iedzīvotājam nav jāpierāda, kāpēc viņam informāciju vajag, bet gan valsts vai pašvaldības iestādei jāpierāda, kāpēc viņi informāciju nedod. Atbilde jāsniedz arī uz mutisku pieprasījumu, bet uz rakstisku pieprasījumu atbildei jābūt noteikti. Cilvēks var iesniegumu nerakstīt, bet lūgt to protokolēt," paskaidroja Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks Armands Kalniņš.

Iesniegums par informācijas sniegšanu ierēdnim ir jāizskata 14 dienu laikā, nosaka likums par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās. Atteikt informāciju drīkst tikai tad, ja šī iespēja paredzēta likumā, un lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form