Kopumā Rīgā ir 189 grausti, no kuriem tikai 53 pieder pašvaldībai, turklāt lielākā daļa no tiem ir arhitektūras pieminekļi, tāpēc to nojaukšana ir apgrūtināta. Pašvaldības graustu nojaukšanai nākamā gada budžetā būtu jāparedz 200 000 latu, ceturtdien Rīgas domes prezidija sēdē ziņoja domes Īpašuma pārvaldes vadītājs Oļegs Burovs.
Viņš stāstīja, ka no 53 pašvaldībai piederošajiem graustiem 17 ir arhitektūras pieminekļi. Deviņas ēkas ir denacionalizētas, bet nepārņemtas no domes bilances. Valstij pieder 13 grausti, seši no tiem ir arhitektūras pieminekļi, bet privātīpašniekiem - 114, no tiem pieci arhitektūras pieminekļi.

Pašlaik domē pēc Rīgas mēra ierosinājuma izstrādā projektu iesniegšanai Saeimā, kas paredzētu pašvaldībai tiesības pārņemt denacionalizētās ēkas, kas piecu gadu laikā netiek ierakstītas zemesgrāmatā uz īpašnieka vārda un atrodas domes bilancē.

Burovs arī klāstīja, ka pašlaik visbīstamākā ēka atrodas netālu no trešdien nogruvušās mājas Maskavas ielā 9, bet to nav iespējams nojaukt, jo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) to neatļauj un piedāvā ēku rekonstruēt. Līdzīgas problēmas ir Pārdaugavā, kur atrodas 18.- 19.gadsimtā celtas ēkas. Tāpat avārijas stāvoklī ir ēka Katoļu ielā 9, caur kuras pagalmu katru dienu staigā cilvēki.

VKPAI vadītājs Juris Dambis sacīja, ka inspekcija vienmēr cīnīsies par kultūrvēsturiski svarīgu ēku saglabāšanu, un tikai pilsētas neizdarība ir novedusi šīs mājas līdz tādam stāvoklim.

"Pilsētai jābūt savai konkrētai kultūras pieminekļu aizsardzības, tajā skaitā arī ēku, politikai. Šai politikai jāsekmē koka ēku saglabāšana un jāsniedz arī finansiāla palīdzība," teica Dambis, norādot, ka visas vainas novelšana par graustiem uz inspekciju neko nelīdzēs.

Tomēr, ja grausts ir tuvu sabrukšanai neizdarības dēļ un apdraud cilvēku dzīvību, inspekcija dod atļauju tā nojaukšanai, taču ar nosacījumu, ka no konkrētās ēkas jāsaglabā svarīgākie elementi.

Turklāt būtiski ir, lai pie ēkas nojaukšanas un kultūrvēsturisko elementu nomērīšanas un saglabāšanas strādā profesionāļi, nevis vienkārši celtnieki, klāstīja inspekcijas vadītājs. Domes prezidijs nolēma nākamajā sēdē apspriest konkrētākus priekšlikumus par graustu problēmu risināšanu.

Jāatgādina, ka trešdienas vakarā Maskavas un Turgeņeva ielu krustojumā nobruka ēkas siena, uz vairākām stundām pilnībā paralizējot 7. un 9.tramvaja satiksmi, bojājot ekektrovadus un nosedzot sliedes. Cilvēki nav cietuši.

Izvērtējot situāciju, Rīgas pilsētas būvinspekcija apsver iespēju administratīvi sodīt atbildīgās amatpersonas - celtnieku firmu, būvuzraugu un, iespējams, arī nojaukšanas projekta izstrādātāju, savukārt dome plāno no ēkas īpašniekiem piedzīt vairāk nekā 18 tūkstošus latu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!