Rīgas pievārtē atrodas mīnu lauks

Kā norāda laikraksts, lai gan dažādām sprāgstvielām nosēto teritoriju vairākas reizes pārmeklējuši bruņoto spēku sapieri, joprojām irdenajā zemē atrodas tūkstošiem lādiņu. Krāsainā metāla un kara trofeju mednieki bieži ir pārstaigājuši poligonu ar metāla detektoriem. Par to liecina burtiski uzartā zeme, un izkašātajās bedrēs var atrast dažādus šāviņus, kurus garnadži pēc darbošanās atstājuši.

NRA norāda, ka raksta veidošanas laikā žurnālistam izdevies pavisam netraucēti izstaigāt bīstamo poligona teritoriju, un, ja būtu vajadzība, varētu savākt tik daudz sprāgstvielu, lai uzspridzinātu kādu augstceltni.

Vietējie iedzīvotāji NRA pastāstīja, ka vecā poligona teritorijā viņi bieži sēņojot un ogojot, bet sprāgstvielas nelasot, jo tas esot bīstami. Tomēr poligona virzienā bieži dodas mīnu tūristi, bet ceļu tiem vietējie norāda nelabprāt. Pēc traģiskajiem notikumiem 2000.gadā, kad, neuzmanīgi rīkojoties ar lādiņiem, sprādzienā gāja bojā 1979.gadā dzimušais Dmitrijs I., bet 1985.gadā dzimušais Jevgeņijs Š. guva smagus miesas bojājumus, vietējo interese darboties ar šāviņiem izzudusi.

Laikraksta sastaptie vietējie jaunieši negribīgi apliecināja, ka zinot, kur spridzekļus var dabūt, bet darboties ar tiem viņiem esot bail.

Patlaban poligons nodots Rīgas rajona Stopiņu pagasta apsaimniekošanā. Pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs NRA atzina, ka visa problēma esot finansēs - ja naudas būtu vairāk, varētu uzlikt žogus, norīkot apsardzi, zemi no spridzekļiem attīrīt. "Tomēr ne stipri metāla žogi, ne arī kāds apsardzes postenis nepalīdzēs, jo žogu ar laiku nozags, un tāpat spridzekļu tīkotāji nāks uz poligonu. Vienīgais drošais risinājums ir teritoriju no spridzekļiem iztīrīt," sacīja Pumpurs.

Viņš pauda cerību, ka ar ārvalstu palīdzību izdosies bīstamo poligonu attīrīt, bet atzina, ka pašlaik lietas labā kaut ko darīt nav iespējams.

Kā laikrakstu informēja Nacionālo bruņoto spēku Preses un informācijas nodaļas priekšnieks Uldis Davidovs, katru gadu vairākas reizes Cekules poligona teritorijas zemes virskārta no spridzekļiem tiek attīrīta, bet dažādi spridzekļi poligonā guļ viscaur četru metru dziļumā. To visu neitralizēšana prasītu milzīgus līdzekļus.

"Teritorijā gulošās sprāgstvielas rada bīstamību tikai tādā gadījumā, ja tās kāds cenšas tās izrakt un izjaukt. Ja spridzekļus no zemes nekašā ārā, tad tie paši par sevi draudus nerada," sacīja Davidovs. Bruņotie spēki savu iespēju robežās centīšoties poligonu no kara mantojuma attīrīt arī turpmāk, bet pilnīgu visu sprādzienbīstamo priekšmetu likvidēšana netiek solīta.

Sabiedriskās organizācijas "Leģenda" viceprezidents Viktors Lelis laikrakstam pastāstījis, ka visi zemē atrodamie spridzekļi savā veidā ir bīstami. Tas attiecas arī uz simt gadu vecām mīnām vai granātām. "Ja kāds vienkārši pastaigājas pa poligona teritoriju un spridzekļus neskrūvē vai nezāģē ar autogēnu, viņam visdrīzāk nekas nenotiks. Tomēr atrodas muļķi, kas krāsainā metāla dēļ cenšas granātas sadalīt, un tad jau sekas var būt letālas," sacīja Lelis.

Savukārt kāds bijušais sapieris, kurš vēlējās saglabāt anonimitāti, NRA apgalvoja, ka Cekulē atrodamos lādiņus var izmantot arī šodien - ja no tiem izņem trotilu vai citas sprāgstvielas, tās pilnīgi pietiek jauna spridzekļa izgatavošanai.

Kā laikrakstu informējis Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieks Leonīds Bogdanovs, viņa rīcībā neesot ziņu, ka noziegumos Latvijā būtu izmantotas Cekules poligonā savāktās sprāgstvielas.

Cekules poligonam ir sena vēsture. Jau kopš 1920.gada šeit bijušas munīcijas noliktavas. 1940.gadā noliktavas pārņēma PSRS, kas šo teritoriju turpināja izmantot kā armijas munīcijas bāzes. Bet kopš Otrā pasaules kara sākuma Cekules noliktavas izmantoja vācu armija.

Kara laikā partizāni pret šo vācu munīcijas noliktavas kompleksu veica diversijas aktus, uzspridzinot noliktavas, tāpēc daudz munīcijas tika izmētāta apkārtnē. Vācu armijas karavīri neveica piesārņotās teritorijas attīrīšanu, bet padarīja to relatīvi drošu, uzberot vienu līdz divus metrus biezu smilšu slāni. Pēc kara poligonu atkal pārņēma padomju armija un turpināja tur glabāt munīciju.

Munīcijas noliktavu teritorija Cekulē aizņem 240 hektāru platību, tajā ir 51 ēka un citi infrastruktūras objekti. Pirmie atmīnēšanas darbi poligonā veikti jau 1986.gadā, taču drīz tika pārtraukti, liecina Aizsardzības ministrijas sniegtā informācija. Lielu uzmanību šī teritorija izpelnījās 1997.gadā, kad skolēni sprāgstvielas bija aiznesuši uz skolu.

Drīz pēc tam teritoriju pārbaudīja sapieri, kuri dienas laikā savāca 127 aviobumbas, vairāk nekā 300 artilērijas lādiņu un ap 18 000 patronu. Ap 300 hektāru platībā atrodas artilērijas lādiņi, mīnmetēju mīnas un aviācijas bumbas, kas ir gan amerikāņu, gan angļu, gan vācu un krievu ražotas. Bijušajā munīcijas noliktavu teritorijā vienā kubikmetrā zemes vidēji ir ap 15 dažādu sprādzienbīstamu priekšmetu, un, lai iztīrītu visu teritoriju, būtu jāizsijā 3,5 miljoni kubikmetru zemes, raksta NRA.