Satversmes tiesas spriedumā minēts, ka padomei ir ne tikai vietēja, bet pat starptautiska nozīme, tādēļ valstij ir tiesības veidot īpašu institūciju vēsturiskā centra attīstības plānošanai. Turklāt tiesa uzskata, ka dome, atbalstot vairāku objektu celtniecību, nav ņēmusi vairāku likumu un noteikumu prasības, tādejādi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu pašvaldība nav nodrošinājusi pienācīgi.
Rīgas mērs Gundars Bojārs spriedumu nekomentē. Viņš vienīgi pauda nožēlu, ka valdība vēl aizvien nav pieņēmusi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības noteikumus - tas bija jāizdara līdz 31.decembrim.
Arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) atzinumā Satversmes tiesai aizstāvēja padomes nepieciešamību, jo inspekcijas sadarbība ar pašvaldību pieminekļu aizsardzības jomā līdz šim nav bijusi īpaši sekmīga. Tā dēļ Rīgā uzbūvēti vairāki strīdīgi objekti, un kā piemērus VKPAI minēja pazemes autostāvvietu Kronvalda parkā un Triangula bastionu.
Arī Saeima norādīja, ka padome jāizveido, lai varētu kontrolēt būvniecību pilsētas senākajā daļā, kamēr Rīgas dome pieņems vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plānu. Pēc parlamenta domām, pašlaik būvniecība centrā notiek haotiski, neņemot vērā sabiedrības intereses.
Saeima pērn maijā pieņēma Rīgas vēsturiskā centra likumu, kuru iepriekš otrreizējai caurlūkošanai nosūtīja Valsts prezidente. Likums noteic, ka Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegta jebkāda darbība, kas var izraisīt tajā esošo saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu.
Būdama nemierā ar šo likumu, Rīgas dome vairākus tā pantus apstrīdēja Satversmes tiesā. Pašvaldība pauda, ka likums ierobežo pašvaldības tiesības un iespējas rīkoties ar saviem īpašumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
