Latvijas ārlietu ministra iniciētā saruna ar kaimiņvalsts vēstnieku Latvijā Deguti notika trešdienas vakarā. Rinkēvičs informējis vēstnieku par situāciju, kas izveidojusies Latvijā saistībā ar "Krājbanku" un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu apturēt tās darbību.
Rinkēvičs norādījis, ka "Krājbankas" problēmu risināšana Latvijas valdības izpratnē ir ārkārtīgi nozīmīgs jautājums, jo tas tieši skar daudzus Latvijas iedzīvotājus, uzņēmējus, kā arī vairākas valsts iestādes un pašvaldības, kurām ir konti "Krājbankā".
Ministrs aicināja Lietuvas pusi sniegt ātru un pārskatāmu informāciju par Lietuvas valdības plānotajiem lēmumiem saistībā ar "Krājbanku". Rinkēvičs norādījis, ka Latvijas puse no Lietuvas partneriem sagaida atbildīgu pieeju situācijas risināšanā un atgādināja, ka Latvijas valdība "Parex bankas" maksātnespējas situācijā pieņēma lēmumus, kas aizsargāja arī Lietuvas noguldītāju intereses.
"Latvijas puse sagaida līdzīgu rīcību no Lietuvas attiecībā uz "Latvijas Krājbanku". Lietuvas valdības turpmāk spertajiem soļiem būs svarīga nozīme arī Latvijas un Lietuvas starpvalstu attiecību tālākajā attīstībā," akcentēja Latvijas ārlietu ministrs.
Rinkēvičs atzīmējis nepieciešamību Latvijas un Lietuvas tiesību aizsardzības iestādēm aktīvi sadarboties un apmainīties ar nozīmīgu informāciju, kas ļautu ātri risināt šo Latvijas un Lietuvas noguldītājiem nozīmīgo problēmsituāciju, kā arī konstatēt vainīgās personas un saukt tās pie likumā paredzētās atbildības.
Jau vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra.
No trešdienas "Krājbankas" bankomātos fiziskas un juridiskas personas var izņemt ne vairāk kā 50 latu katru dienu līdz nākamajiem rīkojumiem. Tālāki FKTK rīkojumi varētu sekot pēc divām līdz trim dienām. Tas būšot atkarīgs no Lietuvas valdības lēmumiem. Kā zināms, Latvijas valdība gaidīs Lietuvas lēmumus par "Snoras" bankas nākotni un tikai tad lems par tālāku rīcību ar "Krājbanku".
Savukārt Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku" un aizturējusi bijušo valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedīti un bankas valdes locekļus ‒ Mārtiņu Zalānu, Dzintaru Pelcbergu un Svetlanu Ovčiņņikovu. Priedītim kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, taču viņš patlaban atrodas ārstniecības iestādē.
Bijušajiem "Krājbankas" valdes locekļiem Zalānam un Pelcbergam Valsts policija trešdienas vakarā noteikusi aizliegumu izbraukt no valsts un tuvoties pārējiem bankas valdes locekļiem. Zalānam un Pelcbergam kā drošības līdzeklis piemērota arī uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā. Abiem drošības līdzekļi ir identiski.
Pašlaik kriminālprocess ir sākts par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un ļaunprātīgu izmantošanu. Tajā aizdomās turamie ir četri - bijušais "Krājbankas" valdes priekšsēdētājs Priedītis, bijušais bankas padomes loceklis Vladimirs Antonovs, Zalāns un Pelcbergs.
Policija ir veikusi vairākas kratīšanas un izmeklēšanas darbības, kuru laikā atsavināti dažādi informācijas nesēji un dokumenti.
"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Latvijas Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Latvijas Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.
Lietuvas valdība 16.novembrī nacionalizēja 100% bankas "Snoras" akciju, kuru kontrolpakete piederēja Antonovam, bet 25% ‒ Baranauskam, kurš bija "Snoras" valdes priekšsēdētājs. Arī Lietuvas ģenerālprokuratūra pēc informācijas saņemšanas no Lietuvas centrālās bankas par situāciju bankā "Snoras" 14.novembrī ierosinājusi krimināllietu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
