Foto: LETA

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) preses konferencē, komentējot aktuālo situāciju par Krievijas iebrukumu Ukrainā, norādīja, ka valstīm ir jāstrādā pie vēl stingrākām sankcijām un tās ir jāpiemēro arī Baltkrievijai, jo arī no šīs valsts notiek agresija.

Ministrs norādīja, ka, lai gan ES Ārlietu ministru padomē šodien plānots apstiprināt ceturtdien panākto vienošanos par sankciju paketi pret Krieviju, tā ir nekavējoties jāpaplašina vai jāveido jauna – nu jau trešā.

"Kamēr tiek apšaudīti civiliedzīvotāji un militāri objekti – mēs pavisam noteikti mierā neliksimies," pauda ministrs.

Viņš arī norādīja, ka sankcijas diez vai apturēs Krievijas agresiju, bet tas palēninās valsts militārā potenciāla pieaugumu un ekonomisko attīstību. "Skaidrs, ka apetīte rodas ēdot, un ir skaidrs, ka [Putinam] būs vēlme arī pret citām Eiropas valstīm, kas nav NATO, panākt savu interešu realizāciju," pauda ministrs.

Tāpat tikšot rosināts sankcijas noteikt arī pret Baltkrieviju, jo arī no šīs valsts notiek agresija pret Ukrainu.

"Ir pamatoti jautāt vai varam justies droši un uzticēties sabiedrotajiem – jā, varam būt droši, mums nedraud militārs iebrukums," pauda Rinkēvičs. Vienlaikus viņš norādīja, ka informatīvā kara apstākļos būs mēģinājumi šķelt sabiedrību un uzticību sabiedrotajiem, kā arī Latvijai ir darāmi vairāki darbi, lai stiprinātu savu drošību.

Kā piemērus ministrs minēja investīcijas aizsardzības un iekšējās drošības jomās – aizsardzības nozares finansējumā jāsasniedz 2,5% no IKP, kā arī jāveic daudz nopietnākas investīcijas robežas aizsardzība, jo "pašlaik Baltkrievijas un Krievijas robeža ir viss viens, de facto Baltkrievija ir zaudējusi savu suverenitāti un mums faktiski ir viena gara robeža ar vienu agresīvu valsti". Minēto piemēru realizācija gan tuvāko gadu laikā atņems līdzekļus izglītības un sociālās sfēras finansēšanai, bet tas ir nepieciešams, piebilda Rinkēvičs.

Tāpat esot jāstrādā pie valsts ekonomiskās izaugsmes, vairāk ārvalstu investīciju piesaistes, dažāda veida sadarbības mehānismiem, kā arī jādomā par enerģijas gūšanu no rietumu tīkliem.

Viņš norādīja, ka NATO 4. panta konsultācijas ir noritējušas veiksmīgi, ir aktivizēti nepieciešamie aizsardzības plāni un tiks nodrošināta papildspēku klātbūtne "uz ļoti ilgu laiku".

"Saprotu dusmas, bezspēcību, izmisumu par notiekošo Ukrainā, aicinājumus darīt skaistas un asas un skarbas lietas. Mums kā mazai valstij ir jābūt ar stingru pozīciju, bet jābūt gudriem. Jāsaprot, ka uz mirkļa emociju vājumu paļauties nedrīkstam, jādemonstrē skaidra nostāja," norādīja ministrs.

Viņš pauda, ka NATO un ES izpratne gadu laikā par to, kas ir Kremlis, ir augusi un turpina augt, taču diemžēl tā aug par augstu cenu.

Viņš norādīja, ka individuālu sankcija noteikšana, īpaši, ja valsts ir ES dalībvalsts, ir neproduktīva, taču daudz kas ir atkarīgs arī no sabiedrības nostājas.

"Vakar, braucot turpat 10 stundas no Kijevas uz Ļvivu, varēju palasīt, ko paziņo mūsu sporta organizācijas, ka nepiedalīsies sadarbībā ar Krievijas organizācijām. Mūsu lielveikalu tīkli paziņoja, ka atsakās pārdot Krievijā ražotas preces. Ja bizness un pilsoniskā sabiedrība reaģē kā savulaik reaģēja Zolitūdes traģēdijas iespaidā, ja kultūras un mākslas darbinieki sūta ziņu, tad tas ir daudz spēcīgāks signāls, nekā kāds dekrēts no kādas valdības," pauda ministrs.

Tāpat ir jāatrod veids, kā slēgtas gaisa telpas apstākļos Ukrainai turpināt piegādāt ieročus un aprīkojumu. Analizējot Ukrainas pieredzi, ir skaidrs, ka jānodrošina gaisa aizsardzības spēki un jāinvestē gaisa telpas aizsardzībā, kā arī jāizvieto NATO spēki Baltijā, Rumānijā, tādējādi sūtot skaidru signālu Krievijai, ka esam gatavi apturēt jebkāda veida ofensīvas, pauda Rinkēvičs.

Viņš prognozēja, ka Moldova un Kaukāza valstis varētu izjust lielāku Krievijas spiedienu, jo tās nav NATO dalībvalstis. Vienlaikus viņš pieļāva, ka Krievija varētu pārbaudīt arī NATO pacietību kiberuzbrukumu veidā, piemēram, izmantojot migrāciju kā ieroci, kā jau tas ticis darīts Baltkrievijas gadījumā.

Jau vēstīts, ka ceturtdienas rītā neilgi pēc Krievijas prezidenta Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā tajā no dažādām pusēm iebrucis Krievijas karaspēks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!