Koalīcijā par šo jautājumu vēlējās diskutēt Nacionālā apvienība (NA) VL-TB/LNNK, kura uzskata, ka Ārlietu ministrijai jāpanāk, lai Latvijas vēstnieks Baltkrievijā varētu atgriezties un turpināt savu darbu. NA arī aicināja premjeru Valdi Dombrobvski (V) un Ārlietu ministriju rast risinājumu, lai "Eiropas Savienības plānotās ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju netiktu pieņemtas".
Ārlietu ministrs pēc tikšanās uzsvēra, ka ES dalībvalstu vēstnieku atsaukšana uz konsultācijām bija kolektīvs Savienības lēmums, un kolektīvi tiks izlemts arī par vēstnieku atgriešanos, jo ES dalībvalstīm ir jāievēro solidaritāte pret Poliju. Jau ziņots, ka, reaģējot uz ES sankciju pastiprināšanu pret Minsku, Baltkrievija aizpagājušajā nedēļā atsauca uz konsultācijām savu pārstāvi ES un vēstnieku Polijā.
Rinkēvičs pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem norādīja, ka šobrīd netiek apspriests tirdzniecības ar Baltkrieviju aizliegums, bet gan ierobežojoši pasākumi pret konkrētiem kaimiņvalsts uzņēmumiem un uzņēmējiem. Latvija šajā diskusijā prasīs pilnīgu skaidrību par to, kāpēc kāds uzņēmums vai persona iekļauti aizliegumu sarakstā, uzsvēra ārlietu ministrs.
Komentējot VL-TB/LNNK paziņojumu, ka plānotās ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju "var nopietni ietekmēt Latvijas tautsaimniecību", jo Baltkrievija ir otrais lielākais Latvijas tirdzniecības partneris ārpus ES, ārlietu ministrs atgādināja, ka tirdzniecības apgrozījums ar ES veido 73% no kopējā Latvijas ārējās tirdzniecības apjoma, savukārt ar Baltkrieviju – tikai nedaudz virs 3%.
"Mēs kaut kā ļoti lielu uzsvaru liekam uz jautājumu par sankcijām vai ierobežojošajiem pasākumiem, bet aizmirstam par politieslodzītajiem", sacīja Rinkevičs, atgādinot, ka Latvija joprojām aicina kaimiņvalsti atbrīvot politieslodzītos. Viņš arī atzīmēja, ka pasaulē ir ļoti maz piemēru, kad nedemokrātiskas valstis būtu ekonomiski plaukstošas.
Arī premjera pienākumu izpildītāja, labklājības ministre Ilze Viņķele (V) pēc koalīcijas padomes sēdes pauda viedokli, ka šis būtu gadījums, kad ideoloģiskos uzstādījumus būtu jārealizē praksē. Viņasprāt, nacionālās apvienības pārstāvji Ārlietu ministrijas nostāju ir sapratuši.
Jau vēstīts, ka Baltkrievija februāra beigās atsauca uz konsultācijām pārstāvi ES un vēstnieku Polijā. Šāds lēmums pieņemts, reaģējot uz ES sankciju pastiprināšanu pret Minsku. Atbildot uz šo soli, arī Eiropas Savienības valstis vienojās uz konsultācijām atsaukt savus vēstniekus Baltkrievijā,
Eiropas Savienība noteica jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, protestējot pret prezidenta Aleksandra Lukašenko režīma represiju turpināšanos. Jaunās sankcijas attiecināmas uz 21 augsta ranga amatpersonu, no kurām 19 ir tiesneši, bet divi ir augsta ranga milicijas darbinieki, kas tiek uzskatītas par līdzatbildīgām represijās pret opozīciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
