Ritiete Anna Galvanovska atzīmē simto dzimšanas dienu  (16)

Kā viņu raksturo apkārtējie, Galvanovskas kundze visu mūžu daudz strādājusi lau­ku darbus. Jau kopš sešpa­dsmit gadu vecuma sākusi iet kalpu gaitās pie saimniekiem. Simtgadniece vēl jo­projām atceras atsevišķas epi­zodes no aizvadītā laika pie Vildaviešu saimniekiem: "Re, šitā bilde ir fotografēta manā pirmajā gadā Vildaviešos. Saimnieks pats bija fotogrāfs, un tajā reizē uz bildēšanos bija sanācis daudz ļaužu. Es kautrīgi no­stājos aizmugurē, bet saimnieks man teica, lai nekautrējoties un nākot vien priekšā: viņš mani bildēšot pašu pirmo. Vildavietis bija labs saimnieks, un viņi visi tajās mājās bija labi cilvēki. At­ce­ros tādu reizi: es strādāju ārā, bet saimniece istabā spē­lēja klavieres. Tad viņa pa­sauca mani, sakot, ka pat­laban ir karsts, lai es nu at­velkot elpu un ienākot pie viņas istabā. Kad iegāju, saim­niece mani aicināja ko­pā uzdziedāt. Tā viņa spēlēja, bet es dziedāju".

Viņa arī atceras epizodi, kā veselus septiņus gadus kādam pusgraudniekam, kurš dzīvojis netālu no Or­maņkalna, ganījusi cūkas. Cits saimnieks reiz prasījis, vai nevar klāt piedzīt arī savas: "Es atbildēju, ka lai tik dzen. Man jo vairāk ga­nā­mo, jo labāk," smejas A. Galvanovska.

Kaimiņienes un draudzenes visas kā viena slavē savu Annīti par čaklumu. "Ja jūs tik redzētu, cik tī­ri viņa prot izravēt puķes! " stāsta kaimiņiene Austra, ku­ra dzīvo blakus dzīvoklī. "Dobē neatradīsiet nevienas nezālītes! Anna allaž bijusi liela puķu mīļotāja, un visvairāk viņai patīk lilijas, pujenes un rūtas".

Par rūtām un citām pu­ķēm ir arī viena no dziesmām, ko šajā dienā jubilārei velta Rites sieviešu vokālais ansamblis. Bet kaimiņiene Olga atceras, ka Annītei allaž paticis dungot, gan darbu darot, gan atpūšoties.

"Tā reiz sēžam vienā vakarā, Annīte turpat ravē dobi un dungo kādu melodiju. Es saklausu, ka tā ir kāda lietuviešu tautasdziesma. Mums te Ritē ne vienam vien ir lietuviskās saknes, arī Annītei. Sakām, ka vajag uzdziedāt, un tā visas kopā uzrāvām arī vairākas dziesmas. Es labāk atceros melodijas, bet Annītei visi vārdi stāv galvā kā iekalti! Tā tik ir atmiņa!"

Bijusī Rites pagasta pa­do­mes priekšsēdētāja Biruta Va­lai­ne stāsta, ka ar Annu Galv­a­novsku sadraudzējušās jau sen, un Anna Birutai uz­ticot gan sava dzīvokļa at­slēgas, gan naudas lietu kārtošanu. "Ar laiku jau cilvēkam va­jag kādu, kas pa­līdz. Gada sākumā viņai ga­dī­jās ķibele, neveiksmīgi krītot, bet nu jau, kā redzat, An­nīte no slim­nīcas mājās," stāsta Biruta.

Annīte visu mūžu bijusi omulīgs un draudzīgs cilvēks. Tā nu iznācis, ka ap­precējusies nav un arī bērnu viņai nav bijis. Toties pati nāk no lielas deviņu bērnu ģimenes, kurā tāpat kā šīs die­nas jubilāre daudzi bija un ir ilgdzīvotāji. Turpat simts gadu vecumu esot pie­dzīvojusi Annas Galvanovskas māte, un no prāvā māsu un brāļu pulciņa, kurā Anna, pēc pašas teiktā, ir ot­rais bērns, vēl ir viņas māsa, kurai patlaban esot 94, un brālis, kuram par ga­du vairāk. Visi var apskatīt vēl vienu fotogrāfiju, kas An­nītei dārga. Tā ir viņas mātes brāļa, kas savulaik pārcēlies uz ASV, kuplās ģi­me­nes bilde, kas piekārta pie sienas virs jubilāres gultas. Par tajā redzamajiem cil­vēkiem viņa ne reizi vien ir stāstījusi draudzenēm un kaimiņienēm.

Draudzenes stāsta, ka An­nīte jau tagad meklējot, kur nolikti gumijas zābaki, ar kuriem būšot pavasarī jāiet dārzu ravēt, kā arī jau domājot un spriežot, kur pa­vasarī pārstādīs savas lilijas.