Foto: LETA

Pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) nepamatoti draud palielināt apsaimniekošanas maksu, kaut varētu veikt remontdarbus ar esošajiem līdzekļiem, ja iedzīvotāju samaksāto naudu ieguldītu tikai apsaimniekošanā un remontdarbos, šādu viedokli pauda Rīgas domes "Vienotības" frakcijas deputāti Valdis Gavars un Nils Josts.

Deputāti uzskata, ka RNP draudi palielināt apsaimniekošanas maksu, it īpaši to ēku, kuras ir tehniski bīstamā stāvoklī, iedzīvotājiem, nav pamatotas, jo, strādājot godīgāk, iedzīvotāju samaksāto naudu ieguldot tikai apsaimniekošanā un remontdarbos, izstrādājot reālas, nevis pārspīlētas tāmes, ir iespējams bīstamo ēku remontdarbus veikt ar esošajiem līdzekļiem.

"Dažviet apsaimniekošanas maksa sasniedz 10 eiro par kvadrātmetru, un ir bažas, ka RNP vēlas nopelnīt uz remontējamo māju iedzīvotāju rēķina. Turklāt RNP ir samazinājusi līdz minimālajai algai iecirkņu meistaru, galdnieku, santehniķu un elektriķu darba samaksu, kas apliecina nespēju veiksmīgi saimniekot, lai darbinieki, ne tikai vadošās amatpersonas, saņemtu pienācīgu atalgojumu," pauž "Vienotības" pārstāvji.

Kā piemēru Josts un Gavars min 14 dzīvokļu ēku Sarkandaugavas ielā 21, kurā radās avārijas situācija un kuras gadījumā RNP kā apsaimniekotājs pieprasīja 70 000 eiro trūkumu novēršanai. Iedzīvotāji nepiekrita un vienojās ar citu uzņēmumu, kas remontdarbus veica par 7000 eiro. Lai gan šī māja pameta RNP 31.augustā, vecais apsaimniekotājs neatdod jaunajam uzkrātos 4000 eiro, to pamatojot ar iedzīvotāju parādiem.

Savukārt Akmeņu ielā 15 par pastkastīšu maiņu RNP pieprasījis 2000 eiro, bet, iedzīvotājiem izvēloties citu darbu veicēju, tas izmaksāja uz pusi lētāk. Deputāti arī pavēstīja, ka RNP pasūtītajā ekspertīzē teikts, ka būves Akmeņu ielā 15, Rīgā, nolietojums atsevišķos posmos ir no 60% līdz 80% un iedzīvotājiem ēka ir jāpamet. Par remontdarbiem no iedzīvotājiem pieprasīti 12 000 eiro. Savukārt neatkarīgās ekspertīzes secinājumi liecina, ka ēka nolietota vien par 32% un līdz nostiprinājuma izbūves beigām aizliegts ekspluatēt pirmo un otro dzīvokli, bet ne visu māju. Par risku novēršanu pieprasīti vairāk nekā 2000 eiro, tātad atšķirība ir vairāk nekā piecas reizes.

Josts un Gavars informēja - lai izvairītos no apsaimniekošanas maksas palielinājuma, jau 15 no mājām ar sliktu tehnisko stāvokli esot pametušas RNP.

Deputāti arī piemin nu jau bijušās ēkas Buru ielā 9 iedzīvotāju prasību pret apsaimniekotāju RNP par ēkas novešanu līdz sabrukšanai. "Tiesa notiks tikai 2017.gada aprīlī, tātad divus gadus pēc nelaimes Buru ielā. Šobrīd jau sabrukušās ēkas kādreizējie iedzīvotāji un dzīvokļu īpašnieki vēl saņem rēķinus. Tā pavasarī tika saņemts rēķins par nekustamā īpašuma nodokli, bet vēl augustā par apsaimniekošanu. Īpašuma nav, bet rēķini vēl pienāk," pauž deputāti.

Viņi norādīja, ka Valsts kontroles revīzija secinājusi, ka dzīvokļu īpašnieki, maksājot par sava īpašuma pārvaldīšanu, ir seguši gandrīz visus ar māju pārvaldīšanu nesaistītos izdevumus. Tātad, ja nepamatotās summas atskaitītu no pārvaldīšanas maksas, tai jābūt mazākai, nevis lielākai. Pārkāpumus atklāja arī Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde, piemēram, par realitātē un rēķinos atšķirīgām zālienu platībām pie mājām.

Gavars un Josts pauda, ka apsaimniekošanas maksas palielinājums nav pieļaujams un remontdarbi jāveic par esošajiem līdzekļiem, jo dīvainas tāmes un līdzekļu izmantošana neatbilstoši iekasēšanas mērķiem rada aizdomas par RNP vēlmi iedzīvoties uz iemītnieku rēķina.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!