Veicot šo pārkārtojumu, piemineklis tiks "saglabāts no bojāšanās" un "Latvijas iedzīvotāji būs pateicīgi par cieņu mūsu dižajam tautietim".
Citi LSDSP domnieki gan ierosinājumu neatbalstīja, ko, kā norādīja Arnolds Klotiņš, "domās iegrimušā Raiņa skulptūra neiederētos dzīvā satiksmes krustojumā". Turklāt, pēc Klotiņa vārdiem, pieņemot šādu rezolūciju "LSDSP kļūtu par apsmiekla objektu".
Domnieku Bojāra un Meinarta otra iesniegtā rezolūcija, kas rosināja 4.janvāri noteikt kā fašistiskās okupācijas upuru atceres dienu, LSDSP domes sēdē pat netika apspriesta.
1942.gada 4.janvārī Rēzeknes tirgus laukumā, kā raksta rezolūcijas autori, tika nošauti 30 vīrieši un viens bērns [12 gadus vecais pionieris V.Glušņovs], kuri bija Rēzeknes rajona Audriņu sādžas iedzīvotāji. Pārējie 200 Audriņu iedzīvotāji tika nogalināti Ančupānu kalnos 1942.gada 2.janvārī.
"Latvijas padomju enciklopēdijā" skaidrots, ka noziegumu Audriņos "izdarīja vācu fašistiskie okupanti un latviešu buržuāziskie nacionālisti", jo kopš 1941.gada septembra Audriņu ciema iedzīvotāji slēpa piecus ievainotus sarkanarmiešus un vienu bijušo milici, apgādāja tos ar pārtiku, medikamentiem, ieročiem un palīdzēja viņiem izveidot partizānu grupu.
LSDSP ģenerālsekretārs Jānis Dinevičs paskaidroja, ka visi domnieki ir aicināti četru dienu laikā izteikt savu viedokli par visām LSDSP 36.kongresam sagatavotajām redakcijām, pēc tam valde izlems, kuras no sagatavotajām rezolūcijām ieteikt apstiprināšanai kongresā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
