Rosina liegt iespēju saņemt pielaides noslēpumam bijušajiem VDK darbiniekiem un aģentiem
Foto: LETA

Saeimā ir nonācis priekšlikums uz visiem laikiem liegt piekļūt valsts noslēpumiem bijušajiem PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) jeb čekas darbiniekiem un aģentiem, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Šobrīd likums to ļauj ar īpašu Satversmes aizsardzības biroja (SAB) akceptu. Šādu pielaižu saņēmēju šobrīd vairs nav daudz, un lielākā daļa strādā privātfirmās, kas saņēmušas industriālās drošības sertifikātu un strādā ar valsts noslēpumu objektiem biznesa pasūtījumos.

Raidījums atgādina, ka, kamēr VDK kartotēka nav publicēta, sabiedrība tajā esošo personu vārdus nezina. Publiskajā telpā čekas maisos atrodamās personas tapušas zināmas galvenokārt tādēļ, ka kandidējušas vēlēšanās. Likums neliedz kandidēt VDK aģentiem, taču viņiem vai nu jāatzīst sadarbība vai arī jāpierāda, ka tā nav bijusi.

Ir zināmi tikai trīs gadījumi, kad tiesiskā ceļā atzīta personas sadarbība ar VDK. Ir tiesas lēmumi, ka aģenti bijuši uzņēmējs Normunds Lakučs un Rīgas privatizācijas komisijas priekšsēdētājs Jānis Rupkus, tāpat ir arī prokuratūras vienošanās par sadarbības atzīšanu ar Arvīdu Ulmi.

Pārējās tiesas prāvās sadarbošanās nav konstatēta: tiesa labvēlīgi spriedusi Edvīna Inkēna, Aivara Kreitusa un tēvzemiešu politiķa Roberta Milberga lietās. Šiem cilvēkiem ir bijusi piekļuve valsts noslēpumam.

Ilgstoši pielaide bijusi vēl diviem cilvēkiem, kuru kartiņas ir SAB un par kuriem tiesa lēmusi, ka sadarbība nav konstatēta, proti, pirmajam atjaunotās brīvvalsts premjerministram Ivaram Godmanim un Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam.

Taču arī tiem, kuriem sadarbība ir bijusi, kā arī VDK darbiniekiem ir iespējams saņemt pielaidi valsts noslēpumam iespējams ar īpašu SAB direktora atļauju. Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) uzskata, ka šī iespēja no likuma ir jāsvītro, jo esot izaugusi jauna paaudze, kas bijušos VDK speciālistus var nomainīt. Viņam gan nav zināms ne tas, cik šādu cilvēku ir, ne ko viņi dara, ne arī, ko par šo normu domā specdienestos.

SAB preses sekretāre Iveta Maura raidījumam pauž, ka pašlaik izņēmumi attiecināti tikai uz dažiem cilvēkiem – ne vairāk par desmit. Pēc viņas teiktā, šādas personas strādā gan valsts pārvaldē, gan komercstruktūrās, proti uzņēmumos, kuros nepieciešams industriālās drošības sertifikāts.

Ilgu laiku Drošības policijā ar speciālu SAB direktora atļauju strādāja noklausīšanās iekārtu speciālists Ilmārs Susējs, Ekonomikas policijā nodaļu vadīja eksčekists Valdis Bekešs. Valsts policijā Narkotiku apkarošanas nodaļā strādāja VDK darbinieks Leonīds Pugo. Līdz ar Latvijas iestāšanos NATO viņiem darbs valsts struktūrās bija jāatstāj, informē "Nekā personīga". SAB bijušie VDK darbinieki nestrādā un neesot strādājuši, apgalvo biroja direktora vietnieks Andis Freimanis.

Vienīgais "Nekā personīga" zināmais bijušais VDK darbinieks, kuram pēdējos gadus nav bijusi liegta pielaide, ir bijušais policijas speciālās vienības "Omega" komandieris Juris Grabovskis. Pirms vadīt šo vienību, viņš strādājis Drošības policijā, bet VDK bijis atbildīgs par terorisma apkarošanu. Tagad Grabovskim ir sava drošības skola, kas apmāca policijas darbiniekus.

Valdības izveidota darba grupa Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces Lailas Medinas vadībā šo jautājumu bija pētījusi un rosinājusi Latkovska priekšlikumu mīkstināt, nosakot bijušajiem VDK darbiniekiem iespēju saņemt pielaidi vēl piecus gadus. Šo priekšlikumu Saeimas komisijā iesniedzis tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA), tomēr pēc raidījuma izrādītās intereses nolēmis to atsaukt.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Ainars Latkovskis Čekas maisi Dzintars Rasnačs Satversmes aizsardzības birojs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form