Prokuratūra rosina sodu palielināt par kontrabandu, nelikumīgi ievestu preču glabāšanu, neatļautu vērtspapīru emitēšanu, naudas atmazgāšanu, par amatpersonas pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, nolaidību, dienesta noslēpuma izpaušanu, pircēju un pasūtītāju krāpšanu, tirdzniecības noteikumu pārkāpšanu, aizliegtu uzņēmējdarbību, negodīgu konkurenci un maldinošu reklāmu, uzņēmuma novešanu līdz bankrotam, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, mantas nobēdzināšanu, dienestu pilnvaru pārsniegšanu, dienesta viltojumiem, kukuļa piesavināšanos, valsts amatpersonas bezdarbību un citiem noziegumiem.
Komisijas deputāti nolēma lūgt Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu sniegt atzinumu par šo priekšlikumu. Guļāns tiks uzklausīts kādā no nākamajām Saeimas komisijas sēdēm. No Augstākās tiesas tiek gaidīts viedoklis, kā izmaiņas likumos varētu palielināt sodīšanas efektivitāti, vai būtu iespējams biežāk piemērot naudas sodus.
Naudas soda palielināšana tiek motivēta ar to, ka līdz šim plaši izplatīts sods bijis brīvības atņemšana, naudas sodi, piespiedu darbi un citi alternatīvo sodu veidi piemēroti maz. Kā žurnālistiem norādīja komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, bieži vien amatpersonām tiek piemērots apcietinājums, lai arī varētu piemērot naudas sodu.
"Lai gan tiek norādīts, ka amatpersonai nekas nepieder, būtu vienmēr iespējams atrast ko paņemt, ja veikts kāds mantisks noziegums," sprieda politiķis.
Komisijā šodien izskanējusi informācija, ka, piemēram, 2000.gadā ar brīvības atņemšanu sodītas 3305 personas, nosacīti sodītas 7168 personas, bet naudas sodu tiesa piespriedusi 1267 gadījumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
