Foto: NASA/MODIS

Rūjienas novada pašvaldība iebilst pret piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, šādu viedokli paudis Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins, atbildot uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli".

Pašvaldība uzskata, ka VARAM piedāvātā dokumenta priekšlikumi tiecas uz monocentrisku attīstību valstī. Attīstības centri netiek noteikti balstoties uz sasniegto un skaidri izvērtējamiem kritērijiem, bet gan uz iedomātu, formālu politisku atzīšanu par attīstības centru.

"Iepazīstoties ar ziņojumu, rodas priekšstats, ka šīs reformas mērķis ir izveidot vienlīdzīgus novadus, sakoncentrējot varu un resursus centrā. Uzskatām, ka mūsu bagātība ir dažādībā. Plānojot izmaiņas, vajadzētu ņemt vērā katra novada specifiku, ekonomiskos rādītājus, kā arī katra konkrētā novada iedzīvotāju ikdienas plūsmas. Piedāvātā jaunā novadu karte neatbilst šiem nosacījumiem," teikts pašvaldības atzinumā.

Pašvaldības vadītājs uzsver, ka demokrātiju pašvaldībās nodrošina iedzīvotāju līdzdalība politiskajās aktivitātēs un ikdienas dzīvē. Tā nostiprina piederības sajūtu konkrētajam novadam un lokālpatriotismu. Piedāvātā reforma attālina lēmējvaru no iedzīvotājiem un veicina iedzīvotāju aizplūšanu no laukiem.

"Lai izstrādātu kvalitatīvu un iedzīvotāju interesēm atbilstošu administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumu, procesā būtu jāiesaistās visām pusēm. Uzskatām, ka attiecībā uz kopīgo iestāžu veidošanu, pašvaldībām jādod rīcības brīvība, lai tās varētu apvienoties, balstoties uz kopīgām interesēm un problēmām," norāda pašvaldības vadītājs.

Kā pašvaldības sadarbības piemēru viņš min Rūjienas, Naukšēnu un Mazsalacas pašvaldību kopīgi izveidoto sporta skolu, kas sekmīgi darbojas. To nevar noteikt ar Ministru kabineta rīkojumu vai Saeimas pieņemtu likumu, piebilst Gladkins.

Rūjienas novads aicina VARAM izveidot spēcīgas un efektīvi darboties spējīgas otrā līmeņa pašvaldības - apriņķus. Tie būtu veidojami uz pašreizējo plānošanas reģionu bāzes, nododot tiem kopā ar finansējumu tās pašvaldību funkcijas, kuras kvalitatīvi iespējams īstenot tikai lielākās teritorijās. Apriņķiem varētu nodot veselības aprūpes, izglītības, sabiedriskā transporta un ceļu uzturēšanas funkcijas, kuru izpildei izšķiroši nozīmīga ir daudzu vietējo pašvaldību sadarbība, teikts atbildes rakstā VARAM.

Kā ziņots, VARAM izstrādātā pašvaldību teritoriālā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.

Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.

Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!