Pagaidām valdība nolēma no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem sabiedrības saliedēšanas pasākumiem atvēlēt 203 500 latu. Kopumā visiem pasākumiem šogad vajadzīgi aptuveni 950 000 latu. Atlikušo summu iecerēts gūt šā gada budžeta grozījumos.
99 000 latu otrdien atvēlēti Kultūras ministrijai, kas 50 000 latu iecerējusi izlietot lasīšanas veicināšanas programmai "Bērnu un jauniešu žūrija" Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās, diasporā un mazākumtautību skolās.
27 000 latu tiks novirzīti Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centram, lai atbalstītu diasporu latviešu dalībai XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos. Savukārt 22 000 latu tiks Valsts Kultūrkapitāla fondam kultūras programmas Latgalē īstenošanai.
Savukārt Sabiedrības integrācijas fondam (SIF) paredzēts atvēlēt 104 500 latus, ko plānots tērēt divām aktivitātēm - ārpusskolas pasākumu programmai, lai veicinātu sadarbību starp dažādu tautību skolēniem, tostarp starp ārzemēs dzīvojošiem latviešu bērniem un jauniešiem. Tāpat iecerēta apmaiņas programma latviešu un mazākumtautību bērniem un jauniešiem.
Valdība atbalstāmo pasākumu sarakstā pēc aizsardzības ministra Arta Pabrika (V) ieteikuma iekļāva arī "jaunsargu aktivitātes".
Pārreosoru koordinācijas centrā (PKC) skaidro, ka apmaiņas programma latviešu un mazākumtautību bērniem un jauniešiem paredz, ka latviešu ģimenes bērni dzīvo mazākumtautību ģimenē un mazākumtautību ģimenes bērni dzīvo latviešu ģimenē.
Pasākumu līdzautore Sarmīte Ēlerte (V) preses konferencē pirms valdības lēmuma uzsvēra, ka SIF plāno organizēt bērnu nometnes dažādu tautību bērniem, arī bērnu apmaiņu dažādu tautību ģimenēs. "Ir veikti zināmi priekšdarbi - gan nometnes, gan ģimenes apmaiņas būs visā Latvijā," teica Ēlerte, norādot, ka lēmums par finansiālu atbalstu SIF iecerētajiem pasākumiem ir jāpieņem "jau šodien, jo ir vasara un tam ir jāsākas vasarā".
Vēl šogad paredzēts īstenot pilsoniskās izglītības programmu, skaidrojot valsts pamatus, Latvijas vēstures attīstību un nacionālās vērtības. Piemēram, ir iecerēti Latvijas Okupācijas muzeja izbraukumi un dokumentālo filmu demonstrēšana, diskusiju rīkošana par Latvijas okupāciju. "Viņi [Latvijas Okupācijas muzeja speciālisti] veido lekciju ciklu Latvijas skolās," skaidroja Ēlerte.
Tāpat paredzēts nodrošināt vienotu un kvalitatīvu informācijas telpu Latvijas teritorijā, it īpaši nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu apraidi pierobežu rajonos. Piemēram, iecerēts sabiedriskais pasūtījums konkursa kārtībā reģionāliem un vietējiem elektroniskajiem medijiem, arī komerciālajiem, un producentu grupām Latgales reģionā, tai skaitā atbalsts Latgales reģionālajai televīzijai.
Tāpat iecerēts stiprināt Latvijas Radio 4. kanālu, lai Latgalē atjaunotu visu reģionu nosedzošas apraides , paplašinot apraides tīklu Alūksnē, Viesītē un Dagdā. Paredzēta arī sabiedrisko mediju - Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio - vienota ziņu portāla izveide latviešu un krievu valodā.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītājs Ainārs Dimants preses konferencē akcentēja, ka NEPLP vēlas, lai pirms vienota sabiedriskā medija izveides abi sabiedriskie mediji sadarbotos vienotā portālā. "Vēlamies sasniegt auditoriju gan latviski, gan krieviski," uzsvēra padomes vadītājs.
Kopējā papildus no valsts budžeta nepieciešamā summa visu iecerēto pasākumu īstenošanai 2012.gadā ir 951 289 lati. Valdība konceptuāli atbalstīja 203 500 latu piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Atlikušo summu iecerēts piešķirt budžeta grozījumos.
PKC Ministru prezidenta uzdevumā martā uzsāka darbu pie valsts pārvaldes iestāžu ierosinājumu apkopošanas sabiedrības saliedētības veicināšanas pasākumiem. Ņemot vērā, ka piedāvātie pasākumi bija daudzveidīgi, PKC izstrādāja metodiku priekšlikumu novērtēšanai. Aprīlī pasākumu efektivitāti un ilgtspēju vērtēja neformāla valsts institūciju pārstāvju un citu ekspertu grupa. Tajā bija pārstāvji no Ministru prezidenta biroja, Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un citām.
Jau vēstīts, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ar rezolūciju uzdevis visām ministrijām, kā arī KNAB, Valsts kancelejai un Sabiedrības integrācijas fondam sagatavot konkrētus priekšlikumus ar mērķi veicināt sabiedrības saliedētību.
Jautājums par sabiedrības saliedētību aktualizējies pēc 18.februārī notikušā divvalodības referenduma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
