Pēdējo trīs gadu laikā sabiedriskajās apspriešanās par attīstības projektiem Rīgas pilsētā - rajonu detālplānojumu, apbūvi, teritoriju attīstību, transporta un satiksmes organizēšanu - piedalījušies 8,3% rīdzinieku, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja, informēja Rīgas domē.
Sabiedriskajās apspriešanās biežāk par citiem ir piedalījušies cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem, ar augstāko vai nepabeigtu augstāko izglītību, latviešu valodā runājošie, valsts sektorā nodarbinātie, ar augstiem ienākumiem, kā arī Centra rajona un Ziemeļu rajona iedzīvotāji. Sabiedriskajās apspriešanās nav piedalījušies 88,3 % rīdzinieku, bet 3,5% nav varējuši dot konkrētu atbildi.

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš (TP), komentējot SKDS pētījuma rezultātus, pauda gandarījumu par rīdzinieku aktivitāti. "Gan profesionāliem pilsētplānotājiem, gan Rīgas domes politiķiem ir visnotaļ no svara zināt, kādu pilsētu nākotnē grib redzēt mūsu iedzīvotāji. Piemēram, Rīgas attīstības plānā 2006.-2018. gadam, par kuru esam saņēmuši vairāk kā 12 000 atsauksmju, iestrādāti daudzi simti interesantu, vērtīgu ideju, ko izteikuši rīdzinieki.

Protams, bieži gadās, ka apspriešanās paustās domas dalās, taču tas ir pietiekams iemesls, lai kopīgiem spēkiem meklētu iespējami labāku risinājumu – un jebkurā gadījumā atbildētu interesentiem pēc būtības. Tieši rēķināšanās ar sabiedrisko domu bija pamatā arī apbūves moratorija izsludināšanai iekškvartālu teritorijās un vairāku vērienīgu attīstības ieceru koriģēšanai, nemaz nerunājot par azartspēļu zāļu un dažādu naktslokālu darbības ierobežošanu", sacīja Krastiņš. "Konsultēsimies ar mūsu iedzīvotājiem arī turpmāk – ne tikai likumos noteiktajā kārtībā, bet patiesi cienot tos, kuru gribu mēs esam pilnvaroti pildīt."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!