Senie latvieši rudens saulgriežus laika gaitā sāka saistīt ar Miķeļa dienu - 29.septembri. Miķeļi svinēti kā ražas svētki, kuros godināts Jumis - auglības un pārpilnības simbols.
Saskaņā ar ticējumiem labībai šajā laikā jau bija jābūt nopļautai un savestai zem jumta. Miķeļa dienā zemnieki ziedoja vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu un naudu. Uz svētku galda noteikti vajadzēja būt gaļai, tāpēc kāva aunu, āzi vai, visbiežāk, sivēnu, kas barots īpaši šai dienai un nosaukts par Miķelīti.
Astronomiskais pavasaris šogad iestājās 20.martā plkst.2.07, vasara - 21.jūnijā plkst.21.06, bet ziema iestāsies 22.decembrī plkst.8.08.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
