Foto: F64

Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien konceptuāli vienojās sadalīt Valsts prezidenta Valda Zatlera iesniegtos Satversmes grozījumus divos atsevišķos likumprojektos: vienā tiks lemts par tautas tiesībām atlaist Saeimu, bet otrā par Valsts prezidenta pilnvarām šādi rīkoties, kas partiju iebildumu dēļ varētu netikt virzīts tālāk. Valsts prezidenta padomniece Sandra Kukule norāda, ka šādi Satversmes grozījumi neatrisina prezidenta aktualizēto jautājumu par efektīvu risinājumu parlamentāro krīžu gadījumos.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vienā likumprojektā izdalīti grozījumi Satversmes 14., 49. un 50. pantā, bet otrā iekļauts viss, kas attiecas uz Satversmes 48. pantu, kurā atrunātas Valsts prezidenta tiesības atlaist Saeimu. Parlamentārieši jau iepriekš pauduši dažādus viedokļus par prezidenta tiesību paplašināšanu, līdz ar to patlaban šādiem Satversmes grozījumiem nebūtu eispējams nodrošināyt divu trešdaļu Saeimas deputātu atbalstu. Turklāt līdzšinējo diskusiju rezultātā no šī panta jau svītrots piektais prezidenta piedāvātais nosacījums, kas paredzēja valsts galvas tiesības atlaist Saeimu, ja tas nepieciešams, lai Saeima saņemtu tiešu tautas atbalstu īpaši svarīgā jautājumā.

Valda Zatlera padomniece Sandra Kukule ceturtdien gan atturējās paust prezidenta viedokli par likumprojekta sadalīšanu, norādot, ka tā ir jauna situācija, tomēr viņa norādīja, ka šis Saeimas lēmums neatrisina prezidenta aktualizēto jautājumu par efektīva risinājuma, kā prezidentam rīkoties parlamentāru krīžu gadījumos, izveidi.

Iepriekš jau izskanēja šaubas par to, vai deputātiem izdotos vienoties par Satversmes grozījumu redakciju, jo tās pieņemšanai nepieciešams vismaz 2/3 parlamentāriešu atbalsts. Tādēļ Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze ceturtdien rosināja prezidenta iesniegto likumprojektu sadalīt divās daļās, tā atvieglojot vismaz vienas daļas pieņemšanu.

Jau ziņots, ka izskatīšanai Saeimā iesniegti Valsts prezidenta Valda Zatlera piedāvātie grozījumi Satversmes 48. pantam, paredzot, ka Valsts prezidentam ir tiesības atlaist Saeimu piecos gadījumos:
- Ja Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77. pantu, turklāt bez tautas nobalsošanas šie grozījumi nav apstiprināmi;
- Ja Saeima nespēj izteikt uzticību premjeram un Ministru kabinetam vairāk, nekā trīs reizes pēc kārtas, ar nosacījumu, ka Valsts prezidents nav atkārtoti aicinājis sastādīt valdību vienu un to pašu personu;
- Ja Saeima nepieņem valsts budžetu līdz attiecīgā saimnieciskā gada 1. martam;
- Ja ilgāk par vienu mēnesi Saeimas sesijas laikā kvoruma trūkuma dēļ nenotiek kārtējās parlamenta sēdes;
- Ja tas nepieciešams, lai Saeima saņemtu tiešu tautas atbalstu īpaši svarīgā jautājumā. Šajā gadījumā pirms lēmuma par Saeimas atlaišanu pieņemšanas Valsts prezidentam ir jākonsultējas ar Saeimas priekšsēdētāju un Ministru prezidentu.

Saskaņā ar Zatlera piedāvāto grozījumu projektu, Valsts prezidents nevarēs atlaist Saeimu, ja līdz viņa pilnvaru termiņa beigām ir mazāk par trim mēnešiem.

Tāpat prezidents rosina grozīt Satversmes 14. pantu, nosakot, ka tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu, ir ne mazāk, kā 1/10 daļai vēlētāju. Ja tautas nobalsošanā "par" nobalso vairākums no balsotājiem un to skaits ir vismaz 2/3 no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu.

Ierosināt balsojumu par Saeimas atlaišanu nevar parlamenta pilnvaru termiņa pirmajā un pēdējā gadā, kā arī Valsts prezidenta pilnvaru termiņa pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī ne agrāk, kā sešus mēnešus pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atcelšanu. Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus.
Savukārt Satversmes 49. pants paredzētu, ka, ja Saeima ir atlaista vai atsaukta, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts prezidents.
Jaunām vēlēšanām jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas vai atsaukšanas.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form