Tiesas spriedums 20 dienu laikā apelācijas kārtībā pārsūdzams Augstākajā tiesā. Pilns sprieduma teksts strīdniekiem būs pieejams pēc divām nedēļām, un tad arī sāksies termiņš apelācijas sūdzību iesniegšanai.
Sadauskis 1997.gada aprīļa sākumā gāja bojā autoavārijā.
Sadauskis atstāja mantojumu, par kuru vairākus gadus tiesājās mantinieki, nepiekrītot testamentā noteiktajai mantošanas kārtībai. Tiesā tika apstrīdēts arī testaments, taču lieta netika izskatīta pēc būtības, jo mantinieki - Sadauska trešā sieva Benita un viņu meita Elizabete, kā arī Sadauska bērni no iepriekšējās laulības Kristiāna Blūma un Viārs Sadauskis - vienojās, ka mantojums tiek sadalīts saskaņā ar likumu.
Jūrmalas tiesa 2003.gada beigās apstiprināja mantiniekus un arī bojā gājušā Sadauska kreditoru sarakstu, ar kuriem mantiniekiem jānorēķinās. Savu kreditora pretenziju par 100 000 ASV dolāru pieteica arī Čaikovskis. Ar tiesas spriedumu tika atzītas viņa tiesības saņemt naudu.
Prasība par aizdevuma piedziņu pret Sadausku Rīgas apgabaltiesā tika iesniegta šogad, jo viņa atteikusies atmaksāt vīra parādu, norādot, ka par šādām saistībām neko nezina.
Saskaņā ar prasību 1995.gada 31.oktobrī starp Čaikovski un Sadauski noslēgts konfidenciāls aizdevuma līgums par 100 000 ASV dolāriem. Dienu vēlāk, 31.oktobrī, Sadausks no Čaikovska aizņēmies otrus 100 000 ASV dolāru, taču šis aizdevums izsniegts viņa firmai SIA "Ādolfs un partneri".
Sadauskas advokāts Romualds Vonsovičs apšauba prasītāja viedokli, ka par kreditoru viņš atzīts tieši attiecībā uz tiem 100 000 ASV dolāru, kas aizdoti Sadauskim, nevis uz firmai aizdoto naudu.
Prasītājs apgalvoja, ka Sadauskis naudu aizņēmies, lai uzlabotu sievas Benitas firmas SIA "Validus" darbību. Šī firma tolaik nodarbojusies ar apģērbu tirgošanu, taču "bija mīnusos", tādēļ ticis plānots tās darbu pārprofilēt un nodarboties ar smaržu tirdzniecību. Tieši tādēļ tiesā iesniegta prasība pret Benitu Sadausku, nevis visiem mantiniekiem. Savukārt no firmas "Ādolfs un partneri" aizdevuma atmaksa neesot prasīta, jo "firma ir bankrotējusi", skaidroja Čaikovskis.
Vonsovičs tiesā iebilda pret Čaikovska prasību, uzsverot, ka Sadauskis nav ar parakstu apliecinājis, ka 100 000 ASV dolāru tiešām saņēmis. "Līgums ir līgums, bet nekas nepierāda, ka nauda tiešām saņemta," sacīja advokāts, norādot, ka tradicionāli līgumslēdzēji ierakstot līgumā frāzi par finanšu saņemšanu.
Tomēr to, ka Sadauskis naudu dabūjis, tiesā mutiski apliecināja liecinieks - viņa dēls Viārs. Viņš sacīja, ka bijis klāt brīdī, kad Čaikovskis devis naudu. Tas noticis Sadauska birojā Vāgnera ielā, un Čaikovskis naudu atnesis mazā rokas somiņā, bet daļu banknošu izņēmis no kabatām. Arī Čaikovskis pats apliecināja, ka naudu nēsājis kabatās, "lai nebūtu tik uzkrītoši".
Sadauskas advokāts pauda neizpratni par to, kādēļ Čaikovskis nav prasījis no Sadauska konfidenciālajā līgumā paredzētos 20% par aizdevuma izmantošanu. Prasītājs skaidroja, ka regulāri sazvanījies ar Sadauski un viņš solījis procentus par aizdevuma lietošanu atmaksāt kopā ar pamatsummu.
Advokāts nepiekrita arī līgumsoda piedziņai, jo par to konfidenciālajā aizdevuma līgumā līdzēji neesot vienojušies.
Tiesa šo prasību pēc būtības izskatīja 30.jūnijā, nosakot, ka spriedums tiks pasludināts tiesas sēdē šodien.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
