"Es to neredzu kā šķērsli," raidījumam atzina Ašeradens. "Es to redzu kā noteiktu lietu kārtību, kādā valsts kārto šīs lietas un es ceru, ka, liekas Kučinska kungam tas notika ļoti ātri, mēs redzējām. Es pieņemu, ka man arī nevajadzētu būt nekādām… man grūti iedomāties, ka varētu būt kādas kavēšanās," pauda Ašeradens.
LNT ziņo, ka Ašeradenam pašlaik vispār nav pielaides valsts noslēpumam.
Savukārt Šadurskim ir pielaide, bet tā nav augstākā līmeņa. Tas viņam liedz iepazīties ar sevišķi slepeniem dokumentiem.
Pagaidām ir bijusi tikai viena valdības sēde, kurā nācis iepazīties ar slepeniem dokumentiem, ziņo LNT.
"Pagaidām ir notikusi viena valdības sēde, kurā ir bijusi runa par konfidenciāliem dokumentiem. Un ar savu pielaides līmeni es varu piedalīties," paudis Šadurskis.
Savukārt Kučinskis bija skeptisks pret ministru iespējām strādāt bez pielaides valsts noslēpumam.
"Esmu diezgan skeptisks par ministru iespējām, ņemot vērā, ka slēgtajās daļās daudz tiek arī izskatītas mūsu attiecības ar Eiropas Komisiju, ar citām trešajām personām. Un faktiski jau diezgan grūti stādīties priekšā pilnvērtīgu darbu ministram, ja viņam nav pielaides," raidījumam apgalvoja Kučinskis.
Jau ziņots, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) ir saņēmis darbam ar valsts noslēpuma objektiem nepieciešamo atļauju, pastāstīja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārstāve Iveta Maura.
Vēstīts, ka vēl pagājušajā nedēļā pielaide nebija piešķirta Kučinskim, izglītības un zinātnes ministra amata kandidātam Kārlim Šadurskim (V) un ekonomikas ministra amata kandidātam Arvilam Ašeradenam (V).
SAB pēc dokumentu saņemšanas ir jāveic pārbaude, vai amatpersona atbilst valsts noslēpuma pielaides saņemšanai. Iepriekš Laimdotas Straujumas (V) abu valdību laikā atsevišķiem ministriem bijušas problēmas ar pielaides saņemšanu valsts noslēpumam. Neskatoties uz valdībā nostrādātajiem vairākiem mēnešiem, pielaidi nesaņēma kādreizējā tieslietu ministre Baiba Broka un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), līdz ar to amatpersonas bija spiestas amatu pamest.
Savukārt šajā valdībā plašāku rezonansi guva pielaides piešķiršana veselības ministram Guntim Belēvičam (ZZS), kuram SAB sākotnēji piešķīra pielaidi uz noteiktu termiņu un pēc tam pagarināja līdz 2018. gada beigām.
SAB pārbaudāmajām amatpersonām nav tiesīgs atklāt plašākus iemeslus, kādēļ pielaide atteikta. Likumā par valsts noslēpumu minēti septiņi punkti, kāpēc pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem personai tiek liegta.
Pielaide, piemēram, nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. 50% gadījumu tieši šī norma minēta kā iemesls pielaides neizsniegšanai.
Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Speciālās atļaujas iedala trijās kategorijās. Personas pieeja sevišķi slepenai informācijai atļauta ar pirmās kategorijas speciālo atļauju, slepenai informācijai - ar otrās kategorijas speciālo atļauju, konfidenciālai informācijai - ar trešās kategorijas speciālo atļauju.
Pirmās kategorijas atļaujas izsniedz SAB.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
