Tā, piemēram, "Vienotības" deputātes Ina Druviete, Dzintra Hirša un Silva Bendrāte rosināja noteikt, ka "darba devējam aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana".
Par šo priekšlikumu nobalsoja vien 36 deputāti – no "Vienotības" un VL-TB/LNNK frakcijām, kā arī pie frakcijām nepiederošais Visvaldi Lācis. Savukārt pret bija 24 "Saskaņas centra" (SC) deputāti, bet atturējās 27 deputāti no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un "Par labu Latviju" (PLL) frakcijām.
Druviete debatēs skaidroja, ka priekšlikuma mērķis ir šāds: "Tieši darba devējam būs pienākums pierādīt, ka šī valoda ir nepieciešama, nevis darba ņēmējam, ka bez šīs valodas prasmes var arī iztikt." "Tā ir pilnīgi likumīga prasība, kas ir mūsu valodas politikas īstenošanas sistēmas sastāvdaļa," uzsvēra deputāte.
Savukārt Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) piekrita, ka pakalpojumu sfēra prasa ļoti plašas valodu zināšanas, taču norādīja, ka esot vesela virkne amatu un profesiju, kurā svešvalodas zināšanas nav vajadzīgas. Deputāts no tribīnes nolasīja "kuriozākos piemērus" no nesen publicētiem darba sludinājumiem. Piemēram, strādniekam, kam darbs saistīts ar smagumu celšanu, prasītas latviešu un krievu valodas zināšanas. "Kā viņam smagumu celšanā ir vajadzīgas krievu valodas zināšanas?" neizpratnē bija Rasnačs.
Krievu valodas prasme bijusi prasīta arī mežstrādniekam – "mežsaimniecisko darbu strādniekam jaunaudžu kopšanā", pavāram, kurš, kā norādīja Rasnačs, tieši neapkalpo klientu, riepu montētājam riepu servisā un pat adītājai, kurai jāstrādā mājās.
Savukārt Vitālijs Orlovs (SC) skaidroja, ka atbildīgā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo pret to iebildusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). "Nu ko mēs domājam? Ka mūsu darba devēji ir tik stulbi vienkārši, lai ieliktu sludinājumā to, kas viņam nav vajadzīgs? Nu būsim tomēr reālisti!" aicināja Orlovs. Viņš arī aicināja deputātus saprast, ka, neraugoties uz to, kas ierakstīts likumā, darba devējs atadīs iespēju pieņemt darbā cilvēku, kas atbilst viņa prasībām.
Arī Ainārs Šlesers (PLL) uzsvēra, ka "mēs nevaram uzspiest brīvā tirgū kādam pieņemt darbinieku, ja darba devējs negrib viņu ņemt", un aicināja atklāt diskusiju par to, ka Latvijas iedzīvotājiem būtu jāzina vismaz trīs valodas.
Saeimas vairākuma atbalstu neguva arī priekšlikums noteikt, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumus, kad tas pamatoti nepieciešams darba vai amata pienākumu veikšanai.
Tāpat Saeimas vairākums nenobalsoja arī par šādu pantu: "Ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai atkarībā no valodu prasmes, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi (…)".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
