Foto: Satversmes sapulces vēlētāja kartīte. Izdota Pēterim Rožlapam Valkas apriņķa Vijciema pagastā. 1920. gada marts-aprīlis. LNVM krājums

15. februārī aprit simts gadi kopš Latvijas valsts pamatlikuma – Satversmes – pieņemšanas, un tam par godu Saeimas namā norisināsies Satversmes jubilejas gada svinīgs atklāšanas pasākums.

"Latvija bija demokrātiska valsts jau no savas pastāvēšanas pirmās dienas, un Satversmes sapulces izstrādātā un pieņemtā Satversme jeb valsts pamatlikums skaidri to apliecina. Satversme radīja Latvijas valsts tiesisko pamatu, un viens no šiem pamatakmeņiem ir parlamentārā demokrātija," pauž Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Svinīgā pasākuma dalībniekus un skatītājus uzrunās Mūrniece, Valsts prezidents Egils Levits, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks Aldis Laviņš.

Pasākumā paredzēti arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvju priekšlasījumi. Par Saeimas lomu un pienākumiem Satversmes sardzē runās Edvīns Danovskis, bet par mūsu Satversmi kā unikālu konstitūciju mūsdienu Latvijai priekšlasījumu sniegs Jānis Priekulis.

Simtgades atklāšanas pasākumā būs iespēja noskatīties videoanimāciju "Satversmei – 100" - stāstu par konstitūciju, kas nenoveco.

Atzīmējot nozīmīgo gadskārtu, ir izveidots Satversmes simtgades zīmols un mājaslapa, ko pasākumā prezentēs žurnāla "Jurista Vārds" galvenā redaktore Dina Gailīte. Svinīgi plānots atvērt arī konstitūcijas simtgadei veltīto "Jurista Vārda" speciālo grāmatžurnālu ar esejām par Satversmi.

Satversmi 1922. gada 15. februārī pieņēma Satversmes sapulce, un tā stājās spēkā līdz ar 1.Saeimas sanākšanu 1922.gada 7.novembrī. Tas ir mūsu valsts pamatlikums, kas nosaka valsts iekārtu un varas īstenošanas principus, un 1998.gadā tā papildināta arī ar nodaļu par cilvēka pamattiesībām. Satversmei ir visaugstākais juridiskais spēks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!